Latvijai raksturīgs ir liels tekošā konta deficīts, kas veidojas, jo iekšzemes pieprasījums ir lielāks nekā iekšzemes kopprodukts. Apmēram pusi no deficīta sedz ārvalstu tiešās investīcijas. Gandrīz katru gadu ārvalstu valūtas ieplūde ir lielāka, nekā nepieciešams tekošā konta negatīvā saldo segšanai, tāpēc rezerves palielinās.
2000. gadā tekošā konta deficīts samazinājās, taču 2001. g., pasliktinoties tirdzniecības bilancei, tas atkal sāka pieaugt. 2002. g. novērtētais deficīta līmenis attiecībā pret IKP bija par 1,8 % mazāks nekā iepriekšējā gadā. 2003. gadā tekošā konta deficīts atkal palielinājās caurmērā par 2%, pasliktinoties tirdzniecības bilancei.
Tirdzniecības bilances deficīts vēl arvien saglabājas ļoti augstā līmenī. 2003. gadā bilance turpina pasliktināties-imports pieaug straujākos tempos par eksportu. Gandrīz 40% no tirdzniecības deficīta sedz pozitīvā pakalpojumu bilance. 2002. gadā tā saglabājās tādā pašā līmenī, neraugoties uz Krievijas diskriminējošo attieksmi attiecībā uz naftas produktu tranzītu caur Ventspils ostu. Kopējais nosūtīto un saņemto kravu apjoms ostās 2002. g. bija mazāks nekā 2001. g., tāpēc ienākumi no šiem pakalpojumiem ir samazinājušies.
2003. gadā pasliktinājās pakalpojumu bilance un tā nosedza negatīvo tirdzniecības bilanci vairs tikai par 33%, jo pakalpojumu imports palielinājās nedaudz straujākos tempos nekā eksports.
No faktoriāliem pakalpojumiem gūto ienākumu bilance ir ar nelielu deficītu, bet no ekonomiskās izaugsmes viedokļa tas jāvērtē pozitīvi, jo šie līdzekļi paliek Latvijas ekonomikā un ir avots jaunu investīciju veikšanai.
Pēdējos trīs gadus uzkrājuma līmenis Latvijas ekonomikā būtībā ir nemainīgs – apmēram 20%, taču investīciju apjoms ir svārstīgs, tomēr saglabā augstu līmeni – 27-29% apmērā no IKP.
Tātad iekšzemes uzkrājumu un investīciju tekošā konta deficīts ir regulāra parādība Latvijas ekonomikā. Līdz šim tas nav radījis problēmas ekonomikas stabilitātei, jo deficītu lielā mērā nosedz parādu neradošās plūsmas. Turklāt straujākais investīciju pieaugums palielina Latvijas tautsaimniecības produktīvo kapacitāti, līdz ar to uzlabojas ekonomikas konkurētspēja.
Visās ES kandidātvalstīs ir negatīva uzkrājumu – investīciju bilance, kas pārsvarā ir saistīts ar augstu investīciju līmeni. Iekšzemes uzkrājumi ir par maziem, lai realizētu tautsaimniecības restrukturizāciju un modernizāciju.…
