STARPTAUTISKĀS DARBA ORGANIZĀCIJAS VĒSTURE
Starptautiskā Darba organizācija ir Apvienoto Nāciju specializētā aģentūra, kura cenšas panākt sabiedriskās taisnības popularizēšanu un starptautisko cilvēku un darba tiesību atzīšanu. Tā veicina neatkarīgo darba devēju un arodbiedrību organizāciju attīstību un vada šo organizāciju apmācību, nodrošinot tās ar darbības vadlīnijām.
Pamati Starptautiskās darba organizācijas izveidošanai likti pēc I Pasaules kara, izstrādājot miera noteikumus. Parīzes miera konference 1919.gada 25.janvārī izveidoja īpašu komisiju starptautisko darba likumdošanas aktu izpētei. Pētījumu galarezultātā tapa projekts par tāda pastāvīga orgāna izveidošanu, kurš nodarbotos ar starptautisko darba tiesību aizsardzību un kuru vēlāk nosauca par Starptautisko darba organizāciju. Šīs organizācijas izveidošanas mērķis bija saskaņot dažādo sabiedrības slāņu intereses un izstrādāt vienotus kritērijus, lai vienkāršotu daudzveidīgo sociālekonomisko jautājumu risināšanu valstu likumos.
Kopš 1919.gada Starptautiskā darba organizācija ir izstrādājusi un pieņēmusi gandrīz 200 konvencijas. Starptautiskās darba organizācijas konvencijas valstīm ir saistošas tikai pēc tam, kad tās ir ratificētas attiecīgās valsts parlamentā, turklāt obligāta ir prasība, ka ikvienai valstij pusotra gada laikā pēc konvencijas ratificēšanas attiecīgās konvencijas normas ir jāiekļauj savos likumdošanas aktos.
Starptautiskās darba organizācijas centrs atrodas Ženēvā.
Uz doto brīdi organizācijā ir apvienojušās 176 valstis no visiem pasaules reģioniem (Ziemeļamerikas, Eiropas, Āzijas Āfrikas Austrālijas un Okeānijas, Dienvidamerikas un Centrālamerikas).…
