Starpsienas ir nenesošās iekšsienas, kas lielāku telpu sadala vairākās mazākās telpās. Starpsienas iebūvē starp ēkas ārsienām un nesošajām iekšsienām. Atšķirībā no nesošajām sienām starpsienas uzņem tikai pašsvara slodzi.
Lai mazāka būtu slodze uz pārsegumu, starpsienām jābūt vieglām, un, lai tās aizņemtu mazāku platību, tām jābūt plānām, tomēr pietiekami izturigām un noturīgām, bet nepieciešamības gadījumā - ari ar labām skaņizolācijas (ja starpsienas atrodas starp dzīvojamām istabām) un siltumizolācijas īpašībām (ja starpsienas atdala apkurināmas telpas no neapkurināmām) vai pietiekami ugunsizturīgām un mitrumizturīgām (vannas istabās, virtuvēs, mazgātavās).
Ārzemēs ļoti liela vērība tiek pievērsta celtniecības konstrukciju ugunsizturībai. Pēdējos gados šim jautājumam nopietni pievēršas arī pie mums, un starpsienas ir vienas no ēkas konstrukcijām, kurām tiek izvirzītas arī ugunsdrošības prasības. Tāpēc tās ieteicams veidot no nedegošiem materiāliem.
No sanitārhigiēniskā viedokļa starpsienu virsmai jābūt gludai, bez spraugām un plaisām, kā arī viegli tīrāmai. Starpsienu biezums ir atkarīgs no to materiāla un norobežojamo telpu rakstura.
Pēc konstruktīvā risinājuma izšķir karkasa starpsienas un pilnās (blīvās) starpsienas. Karkasa starpsienas savukārt var būt ar aizpildījumu vai tukšas. Starpsienu funkcijas bieži veic arī iebūvētie skapji. Starpsienu elementus izgatavo rūpnīcās, bet tos var izgatavot arī uz vietas.
Pēc izmantotajiem materiāliem izšķir koka, ķieģeļu, stikla bloku, ģipškartona lokšņu, vieglbetona (bloku un monolītās) un citas starpsienas, kā arī starpsienas, kas veidotas no vairākiem materiāliem. Starpsienas ierīko pēc tam, kad ir izveidotas ārsienas, nesošās iekšsienas un pārsegumi (vēlams - arī jumta segums). („Ģimenes māja” J. Noviks)…
