To, ka ētikai ir būtiska nozīme daudzu profesiju pārstāvju, neviens neapstrīd. Citādāk ir ar uzņēmējdarbību. Kaut arī daudzās pasaules valstīs uzņēmējdarbības ētika sekmīgi attīstās kā akadēmiska disciplīna un ir kļuvusi par uzticamu ceļvedi uzņēmējiem saskarsmē ar savu firmu darbiniekiem un sabiedrību kopumā, tomēr diskusijas par to, vai ētika uzņēmējdarbībā ir iespējama, nerimst.
Sabiedrībā parādās interese par ētikas problēmām, veidojas priekšstats, ka tā pastāv. Arī Latvijā šis process, kaut lēnām, tomēr sākas. Ētiku sāk pieminēt arī atsevišķi uzņēmēji.
Latvijā uzņēmējdarbības ētikas problēmas nav pētītas, tāpēc referāts balstās galvenokārt uz Rietumeiropas un ASV speciālistu darbiem un pagātnes domātāju atziņām.
Kā sadzīvē, tā darbā ik dienas cilvēki sastopas ar patīkamām un arī nepatīkamām parādībām cilvēku savstarpējās attiecībās. Runa ir par attiecībām, kas veidojas, cilvēkiem izrādot cieņu vai necieņu vienam pret otru. Šis attiecības saucās cilvēku savstarpējā ētika.
Uzņēmuma kultūru nosaka tajā pastāvošo uzskatu, vērtību un sociālo normu kopums, to izpausme strādājošo rīcībā un uzvedībā, uzņēmuma iekšējās attiecībās un attiecībās ar sabiedrību, klientiem, patērētājiem. Par uzņēmuma kultūru liecina gan tas, kā iekārtots birojs un darba telpas, kā uzņēmumā cilvēki ģērbjas un uzrunā cits citu, kā izturas pret patērētājiem, piegādātājiem un cits pret citu, gan arī tas, kā tiek nodrošināta cilvēku atpūta, kādi ir darbinieki, uzskati par labu dzīvi un pēc kā viņi tiecas.
Uzņēmējdarbības kultūru ievērojami ietekmē uzskati par to, cik lielā mērā uzņēmējdarbībai jābūt sociāli orientētai, saskaņotai ar ētiskā vērtībām. Lai uzņēmums normāli varētu veikt savus uzdevumus, tā pamatorientācijām vismaz daļēji jābūt saskaņotām ar strādājošo interesēm, viņu daudzveidīgajām vajadzībām.…
