Organismam piemītošās pazīmes izpausmi var ietekmēt 2 vai vairāki gēni, kas atrodas dažādos lokusos un šo gēnu savstarpējās mijiedarbības dēļ pēcnācējiem var izpausties atšķirīgs fenotips nekā vecāku formām. Šādas gēnu savstarpējās mijiedarbības dēļ var rasties novirzes no klasiskās Mendeļa skaldīšanās attiecības, kādai būtu jārodas, krustojot dihibrīdus ( 9:3:3:1) vai polihibrīdus heterozigotus īpatņus.
Darbā aplūkoti 3 dažādi šādu mijiedarbību veidi: epistāze, komplementaritāte un polimērija.
1. Epistāze – viena gēna ietekme uz cita nealēliska gēna fenotipisko izpausmi. Epistāzes gadījumā viena gēna efektu var izmainīt viens vai vairāki nealēliski gēni.
Gēns, kura efekts izpaužas fenotipiski, tiek saukts par epistātisko gēnu, bet gēns, kura fenotipiskais efekts tiek nomākts – par hipostātisko gēnu.
Izšķir 2 dažādus epistāzes veidus:
Recesīvā epistāze – 2 recesīvas gēna alēles vienā lokusā nomāc dominantas alēles klātbūtni citā lokusā.
Lai izskaidrotu recesīvās epistāzes būtību aplūko piemēru:
Ziedauga Collinsia parviflora vainaglapu krāsas veidošanos iespējams attēlot ar bioķīmisku reakciju virknes shēmu.
…