1. Ievads
Parasti ar kultūru ikdienā saprotam mākslu, bibliotēkas, muzejus. cilvēcisko attieksmju, vērtību un simbolu sistēma, kas īstenībā nosaka mūsu eksistenci, uzskatus, dzīvi, pašas vispārīgākās attieksmes pret pasauli, Dievu un cilvēku. Šo attieksmju sistēmu tad varētu saukt par kultūru. Kultūra nepastāv bez cilvēka. Kultūra dzīvo tikai tad, ja ir cilvēks, kas to lieto, kas tajā dzīvo. Var teikt, ka tā ir cilvēciskā vide, kurā mēs eksistējam. Bez kultūras nebūtu cilvēka, tāpat kā nav cilvēka, kas atrastos ārpus kultūras. Katram laikmetam, katrai zemei ir sava kultūra. Tomēr šīs kultūras ir tik līdzīgas, jo jautājumi, kas cilvēkam ir jārisina, piemēram, kas ir dzīvība, kas ir nāve, vai ir Dievs, kas ir laime, visiem ir kopīgi. Tas paver iespējas universālam dialogam starp kultūrām, cilvēkiem. Reliģija ir kultūras un civilizācijas centrālais virzītājspēks.
Jēdziens kultūra (no latīņu valodas Cultura, kas sakņojas vārdā colere – kultivēt) apzīmē cilvēku darbības veidus, kā arī simboliskās struktūras, kas piešķir jēgu šīm darbībām. Dažādas kultūras definīcijas atspoguļo dažādas teorētiskās izpratnes par to, kā saprast cilvēku rīcību, vai kritērijus, pēc kuriem to vērtēt. Kultūra kopumā apzīmē atsevišķu saprātīgu indivīdu, grupu vai sabiedrību produkta kopumu. Tā sevī ietver tehnoloģijas, mākslu, zinātni, kā arī morālās sistēmas un konkrēto grupu raksturīgo uzvedību un paradumus. Vēl konkrētāk – specifiski dziļākas nozīmes dažādās cilvēku darbības jomās. Antropologi jēdzienu kultūra visbiežāk izmanto lai apzīmētu cilvēka spēju klasificēt, kodēt un komunicēt savu pieredzi ar simbolu palīdzību. Ilgu laiku šī spēja tika uzskatīta par tādu, kas raksturīga vienīgi cilvēkiem. Tomēr primatologi ir identificējuši kultūras aspektus cilvēka tuvākajos radiniekos dzīvnieku pasaulē. Var arī teikt, ka kultūra ir veids kā cilvēki dzīvo saskaņā ar saviem uzskatiem, valodu, vēsturi vai to kā viņi ģērbjas. Savā laikā amerikāņu antropologs Alfrēds Luiss Krēbers par kultūru bija teicis tā: „Var runāt par etniskās grupas kultūru, par biznesa kultūru, popmūzikas kultūru. Kultūra netiek bioloģiski pārmantota, bet gan iemācīta un pārnesta no vienas grupas uz citu. Tikai cilvēkam piemīt spēja simbolizēt un kontaktēties ar simbolu palīdzību. Valodu var uzskatīt par nozīmīgāko simbolu sistēmu.”
Globalizācija ir dziļas sociālkulturālas izmaiņas, kas ir ietekmējušas visas sociālās realitātes jomas; pārmaiņas, kas nosaka tehnoloģiju, sabiedrisko attiecību, komunikāciju, laika un telpas uztveri un ekonomiku. Džons Tomlinsons , piemēram, globalizāciju skaidro kā «sarežģītu savstarpēju saikni» (complex conectivity). Nevaram nodalīt to, kas notiek lokālajā telpā (mūsu ciemā vai pilsētā), nacionālajā līmenī (Latvijā) un pasaulē.
Šajā darbā tiks salīdzinātas divas starpkultūras saskarsmes ziņā atšķirīgas valstis. Autors izteica savu vēlmi salīdzināt Saūda Arābijas Karalisti un Vācijas Federatīvo Republiku.
…