Mūsdienu pasaulē cilvēkiem vairāk vai mazāk tiek dota iespēja dzīvot un sevi izpaust daudzkultūru vidē. Dažiem cilvēkiem šī vide saistās ar vērojumu vairāk no malas, jo viņi it kā tieši katru dienu nav saistīti ar daudzkultūru vidi. Citi turpretī katru dienu dzīvo un izdzīvo dažādas situācijas tajā.
Kā mēs zinām, vēsture ir pieredzējusi vairākus imigrācijas viļņus, un šodien Eiropa ir mājas daudzu kultūru cilvēkiem. Tā ir 21.gs realitāte: mēs dzīvojam daudzu kultūru sabiedrībās.
Nākotnes skatījums arvien vairāk ir saistīts ar daudzkultūru vidi. Cilvēkiem rodas lielākas iespējas ceļot, apgūt jaunas profesijas un arī apmesties uz dzīvi sev ne tik labi pazīstamā un zināmā vidē. Arvien vairāk cilvēku cenšas izmantot sev piedāvātās iespējas un bieži vien izvēlās kādu noteiktu laiku apmesties uz dzīvi sev svešā valstī. Tā ir viena no cilvēku grupām, kas veido daudzkultūru sabiedrību. Gandrīz katrā šādā ģimenē aug bērni, kas no mazotnes redz, iekļaujas, izdzīvo un izjūt dažādu kultūru nianses, vērtības un atšķirības. Viņiem veidojas jauni uzskati, jauni draugi un jaunas iespējas sevi izpaust daudzkultūru vidē. Viņi ir bagāti ar to, ka var tieši vai netieši dalīties ar pārējiem cilvēkiem savā tiešajā – ģimenē vairāk pieņemtajā kultūra un tajā, kas eksistē katru dienu ārpus ģimenes loka. Jo „kultūra ir kā gaiss – mēs to neredzam, bet mēs to ieelpojam katru brīdi savā dzīvē”[1;31].
Ir arī jauktās ģimenes, kurās no pirmajām dienām bērns ir saistīts ar divām dažādām kultūrām. No tā, cik veiksmīgi vecāki būs spējīgi integrēt un virzīt bērnu šajā mini daudzkultūru vidē – savā ģimenē, vēlāk būs atkarīgs tas, cik ātri un veiksmīgi mazulis spēs integrēties savā vienaudžu un draugu lokā. Šādā ģimenes modelī augošais bērns neapšaubāmi vieglāk spēs iekļauties jaunā, sev nepazīstamā sabiedrībā, vieglāk un veiksmīgāk atrast sev draugus un domu biedrus.
Tiek atzīts, ka indivīdam var būt divas vai vairākas kultūras identitātes. Cilvēks vienlaikus var būt gan vācietis, gan soms un norvēģis, gan latvietis un amerikānis. Nedaudz citādā skatījumā viņš var atzīt sevi par Somijas norvēģi vai ASV latvieti. Velsas zinātnieks K.Beikers, kas ir īpaši pētījis bilingvālo izglītību, ir novērojis, ka šajā gadījuma identitātes ir saplūdušas un daļas ir izveidojušas jaunu veselumu …