Starpkultūru attiecības Latvijas skatījumā

Vērtējot starpkultūru attiecības Latvijas skatījumā, vēlos darbā apskatīt tās jomas, kurās gandrīz ikviens mūsu valsts iedzīvotājs saskaras ar starpkultūru attiecībām. Tomēr pirms starpkūltūras attiecību vērtēšanas, darba ievadā izpētīšu kas īsti ir kultūra.
XX gs. 50. gados, ņemot par pamatu amerikāņu antropologa F. Boasa un viņa skolnieku darbus tika pārveidotas visas iepriekšējās kultūras definīcijas, no kurām izrietēja, ka tikai daļā sabiedrības bija sastopamas kultūras izpausmes. Šodienas kontekstā iepriekšējās definīcijas vairāk raksturoja «augsto kultūru». F.Boasa pieeja radās kā sava veida kritika iepriekšējiem kultūras traktējumiem. F.Boasa pieeja noliedza kultūru dalīšanu «augstajās» un «zemajās», kā arī apstrīdēja evolucionistisko dalīšanu primitīvajās un augsti attīstītajās kultūrās.
Pēc F.Boasa darbiem, kultūras definīcija ir šāda:
„Ar jēdzienu «kultūra» apzīmē kādas sabiedrības vai sociālas grupas īpašu garīgo, materiālo, intelektuālo un emocionālo īpašību kopumu un kas līdztekus mākslai un literatūrai ietver arī dzīvesveidus, līdzāspastāvēšanas veidus, vērtību sistēmas, tradīcijas un uzskatus”.
Otra definīcija, kas satopama Baosa darbos:
„Kultūra ir ticējumu un paražu kopums, kas kopējs noteiktai cilvēku grupai.”
Dažādo grupu kultūra ir kā identitātes zīme šai grupai, kuru veido vismaz 2 cilvēki. Parasti gan runājot par kultūru, grupa ir stipri lielāka.
Jēdziens „identitāte” pats par sevi ir daudzšķautnains, kultūras raksturošanai piemērotāks par īsu definīciju, šis jēdziens ir aprakstošs un paskaidrojošs veids. To, kas ir identitāte, iespējams aprakstīt tikai attiecību un noteiktas sociālās vides kontekstā. Tiek uzskatīts, ka vismazākā sabiedrības daļiņa nav atsevišķs indivīds, bet gan attiecības starp vismaz diviem indivīdiem. …