SECINĀJUMI
1. Pirmais Stand-up komiķis ir Jānis Skutelis, kas tiek uzskatīts par profesionālāko šīs jomas pārstāvi Latvijā. Pirms tam viņš ir darbojies kā improvizators. Ideju par Stand-up rakstīšanu aizguva no internetā redzētiem ārzemju komiķu priekšnesumiem.
2. Ārzemēs Stand-up ir vairāk attīstījies un ir populārāks nekā Latvijā. Latvijas komiķi ietekmējas no Amerikas vai Lielbritānijas Stand-up komiķu izrādēm, piemēram Nīla Brennana (Neal Brennan) vai Edija Izarda (Eddie Izzard), lai arī Latvijā ir ļoti maz Stand-up komiķu salīdzinājumā ar citām valstīm, priekšnesumu kvalitāte ir līdzvērtīga.
3. 2014. gadā izveidotā apvienība “Comedy Latvia” atbalsta jaunos komiķus, rīkojot “Open mic” vakarus, kuros viņi uzstājas. Apvienības darbības dēļ atpazīstami ir kļuvuši tādi Stand-up komiķi kā Rūdolfs Kugrēns, Edgars Bāliņš.
4. Latvijā pagaidām ir izplatīti tādi Stand-up veidi kā standarta stāstnieku gabali, kuri tiek veidoti kā vienots stāsts, sasaistot visus jokus, kā arī “One-line jokes”, kur katrs joks ir veidots atsevišķi un tiek pastāstīts dažos teikumos.
5. Latvijā parādījies arī “Comedy roast” jeb “cepiens”, kuru organizē “Comedy Latvia” pārstāvji, tajos smejas par Latvijā pazīstamām personībām.
6. Stand-up tiek ļoti minimāli izmantota improvizācija. Gatavojot priekšnesumu, tiek uzrakstīts aptuvenais scenārijs, kurā ir izplānota secība, lai, komiķim uzstājoties, skatītājiem nekļūtu garlaicīgi.
7. Lai padarītu uzstāšanos interesantāku, var izmantot skatuves tēla veidošanu, kas visbiežāk ir ar sabiedrības normām neatbilstošām iezīmēm un no stereotipiem, bet šo paņēmienu visbiežāk izmanto amatieri, lai pievērstu skatītāju uzmanību.
…
