1990.gada 26. jūnijā tika izstrādāta un ratificēta Stambulas konvencija par pagaidu ievešanu. 1999.gada 16.oktobrī saskaņā ar LR likumu “Par 1990.gada 26.jūnija Stambulas Konvenciju par pagaidu ievešanu” stājās spēkā Latvijas Republikas pievienošanās Stambulas konvencijai.
Konvencija izstrādāta, ņemot vērā tirdzniecības pārstāvju un citu ieinteresēto pušu vēlmes.
Konvencijas uzdevums: pilnveidot 1963.gada 30.jūlija konvencijas “Muitas konvencijas par preču ievešanu uz laiku ar ATA karneti” darbības jomas, ATA karnešu izmantošanu, apvienot ATA konvencijas iespējas ar citu specializēto konvenciju atvieglojumiem.
Konvencijas pamatprincipi:
- vienkāršot ievešanu uz laiku ar pilnu atbrīvojumu no muitas maksājumiem - izvairīties no likām muitas formalitātēm, kādas jākārto, lai saņemtu nepieciešamās atļaujas un deklarētu preces, atbilstoši atšķirīgajiem nacionālajiem noteikumiem
Konvencijas mērķi:
I.nepieciešamība starptautiski regulēt jaunas pagaidu ievešanas kategorijas;
II.atvieglot pagaidu ievešanas formalitāšu izpildi;
III.muitas procedūras vienkāršošana un harmonizēšana, pieņemot vienotu starptautisku dokumentu, kurš apvienotu visas esošās konvencijas par pagaidu ievešanu, efektīvi sekmēt starptautiskās tirdzniecības un citu starptautisku maiņas darījumu attīstību.
I.novērst starptautisko muitas konvenciju par pagaidu ievešanu izkliedēto raksturu;
Konvencija sastāv no Preambulas, piecām nodaļām /nodaļās definēti konvencijas ietvaros minētie termini, noteikta Konvencijas darbības sfēra, speciāli noteikumi, dažādi noteikumi un nobeiguma noteikumi/ un 13 pielikumiem. Līgumslēdzējas puses saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem apņemas nodrošināt pagaidu ievešanu precēm, kas minētas konvencijas 13 pielikumos. Katrā pielikumā ir dotas galvenās tajā izmantoto terminu definīcijas un speciāli noteikumi, kas piemērojami precēm (ieskaitot transporta līdzekļus), uz kurām attiecas pielikums. …