Staļina Krievija un Hitlera Vācija

Piecdesmitājos gados,kad tik neilgi pēc pret Hitleru Rietumi stāvēja ar seju pret Padomju kommunismu,abus vīrus bija viegli uztvert kā „totalitārus” līderus,kuri valdīja pār sistēmam,kas centralizēta kontrolē iedzīvotājiem centās uzspiest absolūtu un neželīgu varu.Rietumu politologi mēgināja izsecināt ,kā viņi savākusi vienu baismīgu diktatūru,lai tiktu pretim otrai,kas acīmredzot bija pat vēl draudīgāka un sīkstāka nekā pirmā.Tomēr totalitārā režīma ideālā jeb tipiskā modeļa attīstība notušēja ļoti reālas atšķirības starp sistēmam,kuras tika klasificētas pat „totalitārām”.Terminu sāka attiecināt uz varas un represiju aparāta aprakstīšanu,ignorējot režīma plašās sociālās,kultūras un morāles ambīcijas,ko tas,pirmoreiz darināts 20.gados Musolini Itālijā,sākotnēji aptvērā.Sešdesmitajos gaods vēsturnieki pa lielākai daļai atgaiņāja vispārējas „totalitāras” sistēmas ideju,tās vietā koncetnrēdamies uz stāstījumu,kas pasvītroja katras nacionālās diktatūras īpašo dabu un noniecināja līdzības.
Atklājumi par staļinisma masu slepkavību mērogiem un rūpīgo plānošanu ir apst ir apstiprinājuši uzskatu,ka Staļins nebija labāks par Hitleru.Ir pat izteikta doma,varētu eksistēt ļaunuma integrālis,kas ar zinātnisku precizitāti ļautu noteikt,kurš no abiem vīriem bija ļaunāks.Bijušo marksistu un padomju komunisma līdzgaitneiku šoks,atklājot,ka Staļina režīms patiešām bija būvets uz nekaunīgi izlietām asinīm,un ideāli izkropļoti līdz nepazīšanai,radīja varenu negatīvu reakciju.…