Secinājumi
1. Par stājas anomālijām, to profilaksi, simptomiem, cēloņiem un sekām labāk ir informēti BVģ respondenti.
2. Par savu stāju vairāk domājuši ir Denveras Dienvidu vidusskolas skolēni, taču abas pētāmās grupas savu stāju ir novērtējušas vienlīdzīgi.
3. Vairāk respondentu no BVģ ir sevī novērojuši stājas anomāliju radītos simptomus (96%), Denveras Dienvidu vidusskolā šis rādītājs ir 74%. Aptaujātie no BVģ vairāk sevī ir novērojuši ≥2 no simptomiem uzreiz (42%), DDV 8% no aptaujātajiem ir novērojuši sevī ≥2 no simptomiem vienlaikus.
4. Abās pētāmajās grupās respondenti visvairāk izjūt muguras sāpes, BVģ arī nevienāda līmeņa pleci (skoliozes pazīme) ir izplatīts simptoms - 18%.
5. Abās pētāmajās grupās diagnosticēto skolēnu skaits ir vienāds – 11. Secināts, ka, ja DDV skolēni sevī ir novērojuši kādu no stājas slimību simptomiem, tad, visticamāk, ka viņi arī ir diagnosticēti ar šo stājas anomāliju; BVģ skolēni ir vairāk novērojuši simptomus, bet nav diagnosticēti ar kādu no stājas anomālijām.
6. DDV visizplatītākā stājas anomālija ir hroniski slikta stāja savukārt BVģ - skolioze.
7. DDV skolēni vairāk rūpējas par savu stāju, jo 10/11 diagnosticētajiem ārstējas, bet BVģ – 5/11.
8. Populārākā ārstēšanās metode ir vingrošana.
9. Pēc statistikas rādītājiem DDV skolēni ir sportiskāki nekā BVģ skolēni, taču viņiem sports ir 1 gadu katru dienu, nevis viscaur vidusskolas kursam, kā tas ir Latvijā, tāpēc šis rādītājs nav akurāts, kā arī sporta grupas ir ļoti lielas un stundas kvalitāti stipri samazinās.
10. DDV ir mazkustīgāki, jo viņu nekustīgi pavadītā laika rādītāji ir daudz augstāki nekā BVģ skolēniem, taču šo rādītāju iespaido DDV garās mācību stundas – 50 min, 2 dienas nedēļā - 90 min.
11. BVģ augumiem atbilstošu skolas solu pieejamība ir vērtēta ievērojami augstāk nekā DDV, taču par savām māju darba vietām respondenti no abām grupām ir atbildējuši vienādi.
12. BVģ mugursomas netiek tik daudz nēsātas kā DDV, tas var būt viens no cēloņiem kāpēc BVģ skolēni izjūt vairāk simptomu.
…