Par stāju sauc ierastu nepiespiestu ķermeņa stāvokli, kad cilvēks stāv, nesasprindzinot muskulatūru.
Vērojot stāju jāraugās, lai tā būtu brīva, nepiespiesta. Stāja ir pareiza, ja nav mugurkaulam izliekumu uz sāniem, bet izliekumi priekšas – muguras virzienā ir normāli. Nelielas atvirzies no normas apzīmē par vāju stāju. Nepareiza stāja var rasties patoloģisku mugurkaula izliekuma gadījumā, to pamatā var būt pārmaiņas pašā mugurkaulā, piemēram, nepareizas formas skriemeļi un muskuļu vājums. Stāju var ietekmēt arī nevienāds kāju garums, kas liek mugurkaulam izliekties uz sāniem.
Nepareiza stāja ir ne tikai neglīta, bet tā var radīt pat dažu iekšējo orgānu (elpošanas, asinsrites, gremošanas) traucējumus.
Vērtējot bērnu stāju, jānovērš viņa uzmanību, piemēram, ar sarunu, lai stāja būtu nepiespiesta, brīva. Jāvēro, vai abi pleci ir vienādā augstumā, vai abas lāpstiņas ir vienādā līmenī un pieguļ pie krūšu kurvja, vai nav iztilpumu un izliekumu, vai iegurņa viena puse nav augstāka. Trīsstūriem, kas veidojas starp krūšu kurvi un nolaistu roku elkoņu locītavām, abās pusēs jābūt vienādām. Jāpārbauda mugurkaula kustīgums, vai nav ierobežota noliekšanās kādā virzienā.…
