Procesoru, atmiņas un vidiokates veiktspējas strauja pieaugšana|augums| ilgus|piemiņa|ilgus gadus slēpa|apslēpju| informācijas nesēju attīstību. Viena no pašām svarīgākajām vietām sistēmā – cietais disks – paātrinājās daudzkārt, bet|taču| salīdzinot ar procesora frekvenci palika|atlieku| “akmeņu gadsimta”|laikmets| līmenī. Vienīgais cieto disku cena strauji krita|āžos|.
Vairāk nekā desmit gadu atpakaļ parādījās pirmie datu nesēji bāzēti uz energoneatkarīgas flash-atmiņas, kas tikai tagad sāk iegūst lielo popularitāti, pateicoties savam ātrumam. Tomēr viņu izplatība nav tik strauja, augstas cenas dēļ. Un kamēr cena nekritīs gan cietais disks (HDD), gan cietvielas disks (SSD) konkurēs par vietu kādā no darba stacijām vai serverī.
Vēl nesen uzkrājējus aprēķināšanas sistēmām izlaida neliels kompāniju skaitlis, bet pašlaik tanī rindā iegāja arī iesācēji, viens no kuriem ir Intel - pēc manam domām, pati perspektīvākais uzņēmums.
Kompānija Intel uzsaka trīs sēriju Ephraim SATA disku ražošanu, kas ir piemēroti jebkādam klēpjdatoram, datoram vai serverim — X25-E, X18-M un X25-M. Nosaukumos cipari runā par SSD disku izmēriem: 2,5 vai 1,8 collas formu. Un kaut arī X35-M sērija neeksistē, veikalā var ļoti vienkārši nopirkt nedārgu adapteri no 2,5 collām uz 3,5 collām un uzstādīt Intel disku tieši mājas galda datorā. |maiņa|
Par pirmo cietvielas uzkrājēju no Intel kļuva X25-M (burts M – Mainstream), kuru izlaida masveidā 2008. gada beigas. Viņš iznāca uz tirgu ar kapacitāti 80 un 160 GB, bet viņa veiktspēja un enerģijas izmantošanas efektivitāte uzstādīja jaunus standartus galda datoru un klēpjdatoru tirgū. Tomēr, tā kā dotais uzkrājējs izmanto flash-atmiņu ar daudzlīmeņu šūnām (MLC), ieraksta caurlaidspēja un ievades/izvades veiktspēja ne pārāk labi piemērotas serveriem un darba stacijām. Viss ir izmainījies ar SSD X25-E (burts E – Extreme) rašanos, kurš izmanto vienlīmeņa atmiņas šūnas (SLC).…