Termina „stress” definējums
Vēsturiski termins „spriedze” jeb „stress” ir cēlies no latīņu vārda „stringere”, kas nozīmē „sastiept” (Cox, 1978, kā minēts Furnham, 2005).
Mūsdienās šim terminam ir daudz definīciju, turklāt zinātnieku domas dalās – vieni uzskata, ka tas jādefinē kā subjektīvs termins, citi – ka kā objektīvs. Vēl ir daļa zinātnieku, kas uzskata, ka „stress” ir jāinterpretē kā vienots, nedalāms veselums, savukārt citi uzskata, ka tas ir multidimensionāls lielums, kas jāskata sīkākās sastāvdaļās (Furnham, 2005). Viena no vienkāršākajām un vienlaikus saprotamākajām definīcijām skan šādi – stress (jeb spriedze) ir emocionāla un fiziska cilvēka reakcija uz noteiktām pārmaiņām (Krohne, 2002).
Saskaņā ar pētniekiem Ivanceviču un Matesonu, stress ir "adaptīva reakcija, kas rodas individuālu atšķirību un / vai psiholoģisku procesu mijiedarbības rezultātā; stress ir jebkuru ārējo (vides) darbību, situāciju vai notikumu rezultāts, ja attiecībā uz personu pārmērīgi tiek virzītas psiholoģiskas un / vai fiziskas prasības" (Luthans, 2002, p. 396, kā minēts Oosthuizen & van Lill, 2008). Pētnieks Lutans, iedziļinoties šinī definējumā, saskata trīs galvenos uzsvarus: a) stress ir atbildes reakcija uz situāciju vai notikumu, tas nav pati situācija vai notikums; b) stresa jūtīguma pakāpe atkarīga no individuālajām atšķirībām; c) stress ir atbilde uz fiziskām vai psiholoģiskām prasībām, jo tikai īpašas, neierastas situācijas var cilvēkā izraisīt stresu un spriedzes sajūtu (Luthans, 2002, kā minēts Oosthuizen & van Lill, 2008).
Pētnieki Bērts un Ņūmans (Beerth & Newman) pievieno arī darba dimensiju un definē darba stresu kā "stāvokli, kas izriet no cilvēku mijiedarbes ar viņu darba vietu un ko raksturo individuālas izmaiņas, kas nozīmīgi atšķiras no to normālas darbības". Lutans ir apvienojis divas augstākminētās definīcijas un tādējādi definē organizatorisko stresu psiholoģiskā kontekstā kā "adaptīvu atbildes reakciju uz ārēju situāciju, kas izpaužas darbinieku fiziskās, psiholoģiskās un / vai uzvedības novirzēs" (Luthans, 2002, p. 396, kā minēts Oosthuizen & van Lill, 2008).
Vēsturiskās teorijas par stresu. Īss ieskats
…
