Spriedumu iedalījums pēc modalitātes / Referāts / ID: 759537

Autors: piligrim (88)

Vērtējums:

Publicēts: 27.11.2007.

Valoda: Latviešu

Līmenis: Augstskolas

Literatūras saraksts: 4 vienības

Atsauces: Nav

Izvērst priekšskatu

SatursAizvērt

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
1.	Spriedumu modalitāte	3
1.1.	Aletiska modalitāte	3
1.1.1.	Nepieciešamības spriedumi	3
1.1.2.	Iespējamības spriedumi	4
1.1.3.	Neiespējamības spriedumi	6
1.2.	Epistēmiskā modalitāte	7
1.2.1.	Izziņa un patiesums	7
1.2.2.	Izziņa un pārliecība	8
1.2.3.	Izziņa un pierādījums	9
1.3.	Deontiskā modalitāte	10
1.3.1.	Normu loģikas uzbūve	11
1.3.2.	Deontiskas modalitātes nozīmes	11
1.3.3.	Deontiska modalitāte tiesību normās	12
1.3.4.	Tiesību normu savstarpējā apgriežamība	13
	Rezumējums	15
	Literatūras saraksts	16

Darba fragmentsAizvērt

Jebkuru vienkāršu vai saliktu spriedumu raksturo ne tikai noteikta loģiskā uzbūve, bet arī sprieduma satura vērtējums noteiktā aspektā. Šis novērtējums izpaužas sprieduma modalitātē.
Loģikā sprieduma modalitāti (latīņu v. „modus” - veids) izsaka ar modāliem operatoriem „iespējams”, „pierādīts”, „atļauts”, „labi” un citiem. Tā, piemēram: „Iespējams, ka citplanētu civilizācijas eksistē.”
Spriedumu modalitātes shematiskais apzīmējums M (a) lasāms: spriedumu „a” raksturo modalitāte „M”. Ņemot vērā sprieduma „a” loģisko uzbūvi (atributīvs vai attiecību spriedums), iegūstam divas pamatshēmas: M (S - P) un M (aRb)
Viens izteikums var saturēt vairākus pakāpeniskus modālos vērtējumus dažādos aspektos, piemēram; „Labi (M2), ka ir pierādīts (M1.), ka pilsonis Ozols (S) nav vainīgs (P).” Shematiskā attēlojumā tas izskatās šādi: M2 [M1 (S-P)].
Nereti sprieduma modālais raksturojums nav izteikts tiešā formā, piemēram: „Vienai personai var būt arī vairākas dzīvesvietas.” (Civillikuma 7. p.) Šī panta skaidrojums ar tieši izteiktu modālo operatoru: „Atļauts (nav aizliegts), ka vienai personai ir vairākas dzīvesvietas.”…

Autora komentārsAtvērt

Darbu komplekts:

IZDEVĪGI pirkt komplektā ➞ ietaupīsi −4,48 €