Sprieduma vispārīgs raksturojums

Referāta tēma ir „Sprieduma vispārīgais raksturojums”. Autors darba izstrādei noskaidro: kas ir loģika, kas ir slēdziens.
Loģika ir zinātne par domāšanu. Loģika aplūko vairākas domāšanas formas: jēdziens, spriedums un slēdziens. Vārds „loģika” ir veidots no sengrieķu vārda „logoss”. Taču tas skaidrojums vismaz trīs pamatvariantos, no kā izriet arī vairākas šī vārda nozīmes.
Pirmajā nozīmē vārds „logoss” skaidrojams kā esamības likums. Sengrieķu filozofa Heraklīta (ap 544 – ap 483 p.m.ē.) izpratnē „logoss” ir likumsakarība, kas virza pasaules procesu gaitu. Vēlāk šī nozīme Jaunajā Derībā tika skaidrota kā esamības garīgais likums („Vārds”): „Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija dievs.”(Jāņa evanģ. 1:1)
Būtībā šajā skaidrojumā ar vārdu „loģika” tiek apzīmēta objektīva īstenības parādību likumsakarība. Šajā izpratnē tiek runāts par ‘lietu loģiku” vai „faktu loģiku”, kā arī par „sabiedrības attīstības loģiku” vai „personības degradācijas loģiku”.
Otrajā nozīmē vārds „logoss” skaidrojams kā „doma”, ar vārdu „loģika” apzīmējot domāšanas konsekvenci. Šādā izpratnē mēs runājam, piemēram, par Šerloka Holmsa „dzelžaino loģiku”.
Trešajā nozīmē vārds „logoss”, skaidrojot to kā „mācību”, tiek lietots vairāku zinātņu nosaukumos (arheoloģija, ģeogrāfija, kriminoloģija). Šādā skaidrojumā ar vārdu „loģika” tiek apzīmēta zinātne par domāšanu.
Referātā autors apskatīja sprieduma sastāvu:
1.spriedums kā domāšanas forma:
Kas ir spriedums?
Vai jautājums izsaka spriedumu?
Dažādi izteikumi ar vienādu domu.
Dažādas domas vienā izteikumā.
Deskriptīvie un loģiskie termini.
Vienkārši un salikti spriedumi.

2.Vienkāršu spriedumu paveidi:
Atributīva sprieduma uzbūve.
Predikāta pareiza noteikšana.
Eksistences spriedumi.
Attiecību sprieduma uzbūve.
Attiecību spriedumu loģiskās īpašības.…