Izvēlējos analizēt Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2005.gada 3. maija spriedumu lietā Nr. SKA – 106. Tā galvenā būtība ir principa ne bis in idem jeb divkāršas sodīšanas aizlieguma attiecināšana uz konkrēto gadījumu.
Mans mērķis bija izpētīt, vai uz šo lietu neattiecas divkāršas sodīšanas aizliegums, kā arī izpētīt tā nozīmi administratīvajās tiesībās.
Mērķa sasniegšanai izvirzīju uzdevumus:
izpētīt principa ne bis in idem pielietojumu;
noteikt konkrētajā gadījumā paredzētā soda piemērotību;
salīdzināt konkrēto pārkāpuma gadījumu no administratīvā un krimināltiesiskā aspekta.
Strīda vēsture
2004.gada 1. maijs – Liepājā, J. Čakstes laukumā notiek nesankcionēts mītiņš, kurā piedalās prasītājs – Julians Barkanovs. Viņam Liepājas pašvaldības policijas jaunākais inspektors sastāda divus protokolus:
1)saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. pantu – par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieku likumīgajām prasībām, neļaujot aizturēt nesankcionēta mītiņa organizētāju;
2)par huligānisku grūstīšanos un policijas darbinieku raustīšanu aiz formas tērpiem, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167. pantā.
Tai pašā dienā Liepājas tiesas tiesnese, izskatot lietu, ar 2004.gada 1. maija lēmumu sodījusi Julianu Barkanovu pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167. panta ar administratīvo arestu uz 2 diennaktīm un pēc šā likuma 175. panta – ar administratīvo arestu uz 5 diennaktīm, kā galīgo sodu nosakot administratīvo arestu uz 7 diennaktīm, soda izciešanu skaitot no aizturēšanas brīža. Vaina pierādīta ar lietas materiāliem.…