Mēs izvēlējāmies rakstīt zinātniski pētniecisko darbu par tēmu sports - vidusskolnieču dienas režīmā, jo mums tā likās ļoti aktuāla un noderīga tēma. Meitenēm vecumā no 16 – 18 gadiem ir ļoti svarīgi piedalīties sporta nodarbībās, jo šajā vecumā meitenes attīstās ne tikai fiziski, bet arī garīgi.
Šajā zinātniski pētnieciskajā darbā (ZPD) mēs meklēsim atbildes uz jautājumiem, kāpēc meitenes nevēlas piedalīties sporta nodarbībās skolā, bet apmeklē dažādas sporta nodarbības ārpus skolas.
Mēs pieņēmām hipotēzi: 16. – 18. gadu jaunas meitenes dienas režīmā nepietiekoši nodarbojas ar sportu.
Mēs izvirzījām mērķi: Noskaidrot sporta nodarbību nozīmi vidusskolnieču dzīvē. Lai sasniegtu mērķi, izvirzījām 3 uzdevumus:
1.Sporta nozīme jauniešu ( meiteņu 16-18 g.) fiziskajā un psiholoģiskajā attīstībā.
2.Vidusskolnieču sporta stundu apmeklējums un kavējumu iemesli.
3.Vidusskolnieču ārpusskolas sporta aktivitātes.
Atslēgas vārdi: jaunietes, sports.
Jauniešiem mainās attieksme pret apkārtējās vides norisēm un motivāciju-kāpēc mums nepieciešams un vai mums vispār ir vajadzīgas fiziskās aktivitātes skolas sporta stundās un ārpus tām. Sporta skolotājam šīs motivācijas pamatā jāieliek atziņa, ka sports ir veselības nostiprināšanas, zināšanu iegūšanas un fiziskās sagatavotības līdzeklis turpmākām ilgstošām slodzēm, kas nepieciešamas jebkurā nepieciešamā darbībā pēc skolas beigšanas.
Mācību plānā noteiktais stundu skaits nedēļā nespēj nodrošināt skolēniem bioloģiski nepieciešamo sporta aktivitātes minimumu – vismaz 1 stundu dienā. [ 2 ]
Latvijā daļai cilvēku, pasliktinoties sociālajiem apstākļiem, jauniešu vidū vēro depresiju biežāk nekā, piemēram, Ziemeļamerikā. Latviešu jauniešiem nereti ir personīgā nespējīguma sajūta, slikts garastāvoklis, zema pašcieņa. Raksturīgi, ka ne tikai sociālo apstākļu pasliktināšanās, bet arī to uzlabošana rada attīstības, īpaši fiziskās attīstības problēmas. Tā mūsdienu kompjūteru, video, TV, auto izplatība veicina hipokinēzi - mazkustību kā vienu no mūsdienu problēmām.
Hipokinēze rada veselu rindu civilizācijas slimību: hipertoniju, aterosklerozi, išēmisko sirds slimību, miokarda infarktu, asinsvadu distoniju, aptaukošanos, stājas defektus ar kaulu, saišu un muskuļu darbības traucējumiem u.c. [ 6 ]
Cilvēka organisma vispusīgā attīstībā, veselības nostiprināšanā svarīga nozīme ir fiziskai sagatavotībai. Jebkura skolēna fiziskās sagatavotības rezultāts ir atkarīgs no apgūto kustību iemaņu un fizisko īpašību attīstības. Fiziskās īpašības nav iespējamas iemācīties, tās attīstās un pilnveidojas mācību un treniņu procesā.Galvenokārt fiziskās īpašības pieaugušiem ir atkarīgas no tā, cik augstu līmeni tās sasniegušas bērnībā. Lai gan fiziskās īpašības bērnībā uzlabojas pasīvi, bērniem, kuri regulāri nodarbojas ar fiziskiem vingrinājumiem, fizisko darbspēju rādītāji ir ievērojami austāki, salīdzinot ar viņu vienaudžiem, kas regulāri netrenējas. Skolēniem, it īpaši meitenēm, kas ārpus skolas ar sportu nenodarbojas, sākot jau ar 12-17 gadu vecumu, fizisko darbspēju līmenis pārstāj progresēt. Palielinās auguma garums un svars, bet slodze, ko bērns spēj veikt, paliek nemainīga. [ 6 ]
Vispārējas fiziskās sagatavotības bāzi radīt par agru nav iespējams, tā var būt labs pamats turpmāk apgūstamajām kustību prasmēm un iemaņām. Tāpēc fiziskās īpašības nepieciešams attīstīt un pilnveidot mērķtiecīgi, ņemot vērā bioloģiskā vecuma periodus un likumsakarības.
Fakti, kas ietekmē fizisko attīstību, lielākā vai mazākā mērā ietekmē arī garīgo attīstību.Fizisko un garīgo attīstību iezīmē un nosaka iedzimtība, bet ārējie apstākļi nosaka, vai iedzimtības potenciālās attīstīsies pilnīgi, vai nē. Tātad, ārējie apstākļi koriģē iekšējā iedzimtības programmas.
Sliktie sociālie apstākļi negatīvi ietekmē bērnu un pusaudžu fizisko un garīgo attīstību.Pētījumi par fizisko un garīgo attīstību noteicošajiem faktoriem vedina domāt, ka garīgai attīstībai ir ievērojama loma bērna fiziskajā attīstībā. Bērniem ar ātrāku motoro briedumu veidojas labāka atmiņa un tā, savukārt, saistās ar mācībām, sekmību, kas ataino motoro un garīgo darbspēju vienotību.…
