Secinājumi
1. Augstumā samazinās parciālais spiediens, līdz ar to notiek izmaiņas cilvēka funkcionālajās sistēmās: elpošanas, sirds-asinsvadu sistēmā, muskuļu sistēmā.
2. Augstkalnē novērojami veselības traucēujumi kā hipoksija, kalnu slimība, plaušu edēma, smadzeņu edēma, nieru un aknu nepietiekamība, kuru gadījumā nepieciešams nekavējoties samazināt augstumu un pielietot speciālu terapiju.
3. Svarīgs ir aklimatizācijas process, kura laikā notiek fizioloģiska un metaboliska pielāgošanās, līdz ar to ir jāsabalansē treniņu process, lai tas nekaitētu sportista veselības stāvoklim, bet gan uzlabotu rezultātus.
4. Atlēti izmanto augstkalni kā veidu, lai uzlabotu savus rezultātus jūras līmeņa sacensībās. Novēro to, ka vispozitīvākais efekts ir dzīvot augstkalnē, bet trenēties aptuveni 1250 m augstumā. Mūsdienās plaši izmanto barokameras, skābekļā maskas, teltis, lai mājas apstākļos sevi trenētu.
5. Neraugoties uz pozitīvajām agstuma ietekmēm, atgriežoties jūras līmenī darbspējas krītas, nedodot palielinātu trenējošo efektu kā tāda paša intensitātes slodze jūras līmenī.
…