Medicīniskā statistika liecina, ka skolēniem traumas fiziskās audzināšanas un sporta nodarbībās ir divas reizes vairāk nekā pieaugušajiem. Slēpošanas nodarbībās, kurās arī pastāv traumu rašanās iespējas, jāveic attiecīgie pasākumi, lai tos novērstu.
Daudzus šīs svarīgās problēmas aspektus sporta skolotājam jārisina sadarbībā ar medicīnas darbiniekiem, klašu audzinātājiem, vecākiem un pārrunās ar pašiem skolēniem.
Slēpošanas stundas, ārpusklases un ārpusskolas nodarbības un pasākumi uz slēpēm bieži vien notiek nelabvēlīgos laika apstākļos, sarežģītā apkārtējās vides reljefā un dažkārt skolēnam ir ievērojama noguruma pakāpe, tāpēc rodas dažāda rakstura traumas. Šo pasākumu plānošanā skolotājam ne tikai jāņem vērā šie faktori, bet arī iespējamās izmaiņas stundu, treniņu nodarbību, sacensību, pārgājienu utt. Norisē.
Slēpošanā visbiežāk ir iespējams šādas traumas: noberzumi, nobrāzumi, sasitumi, saišu un locītavu sastiepumi (visbiežāk apakšējās ekstremitātēs), retāk izmežģījumi un lūzumi.
Samērā reti, bet gadās tāda veida stāvoklis, kas rada organisma vispārējās darbības traucējumus: bezsamaņu, reflektoros šoku (ja ir ilgstošas un saspringtas izturības slodzes), kā arī organisma vispārēju atdzišanu (drebuļi), ja ir ilgstoša uzturēšanās zemā gaisa temperatūrā.
Bez tam, ārējo apstākļu ietekmē (zema gaisa temperatūra, liels mitrums un vējš u.c. ) var rasties dažāda veida apsaldējumi, visbiežāk kāju, roku un sejas.
Slēpošanas traumatiskais raksturojums – rādītājs – cik traumas sporta veidā ir gūtas noteiktā laikā citos sporta veidos (slēpošanā) – 3,3% (Oksfordas gada grāmata 2000). Uz 1000 sportistiem cita sporta veidi (slēpošana) – 3,7%. Uz 1000 nodarbības reizēm citi sporta veidi (slēpošana) – 1,1%.…