SECINĀJUMI
1. Vērtēšana sporta stundās ir mainījusies, salīdzinot ar to vērtēšanas sistēmu, kas bija pirms desmit gadiem. Mūsdienu vērtēšana sporta stundās ietver individuālo prasmju vērtēšanu, kas pēc skolotāju domām ir labākais godīguma vērtēšānas princips.
2. Vērtēšanas procesu atvieglo jau iepriekš sagatavotas punktu tabulas, pēc kā skolotājs vadās un skatās ko skolēns ir un ko nav apguvis. Ņemot vērās šos faktorus skolotājs piešķir punktus. Prasmju pārbaudē, vienalga, cik labi ir izstrādāti vērtēšanas kritēriji, tomēr vērtēšana ir pusobjektīva. Radošo uzdevumu vērtēšana vairāk būs subjektīva, piemēram, aerobikas kombinācijās vai vingrošanas kombinācijas, jo skolotājs vērtē visu pēc saviem ieskatiem un vadlīnījām.
3. Mūsdienās skolēnu vērtēšanas procesam jābūt, tādam, lai skolēns saņemtu atgriezenisko saiti, dažādus ieteikumus un uzlabojumus viņa darbā. Tam jābūt tādam, lai skolēns nezaudētu motivāciju apgūt konkrēto iemaņu un vēlētos arī turpmāk piedalīties sporta stundās, kas ir ļoti svarīgi, jo lielai daļai skolēnu nepatīk sports kā priekšmets, svarīgi ir skolēnus ieinteresēt sporta stundā, lai patika pret sportu saglabātos.
4. Mūsdienās jaunie pedagogi sporta stundas veido ar jaunu iedvesmu cenšoties iziet no visa iepriekšējā. Lai mūsdienās skolēnus ieinteresētu sporta stundā, tai jāsatur interesantus elementus, kaut ko savādāku nekā standarta skriešana uz apli, kas arī autores vērotajā sporta stundā bija nodrošināts. Jaunajiem skolotājiem ir savs redzējums, savas idejas un interesantāki risinājumi nekā tie bija agrāk. Tāpēc skolēniem tiek veidotas atbilstošas un interesantas sporta stundas.
…