-
Sporta skolotāja kvalifikācijas darbs
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 4 | |
1. | Gatavošanās pedagoģiskajam procesam mācību priekšmetā Sports | 7 |
1.1. | Raksturot prakses bāzes izglītības programmu | 7 |
1.2. | Sporta skolotājam nepieciešamās dokumentācijas shēma un ieteicamais literatūras saraksts | 10 |
2. | SKOLAS AUDZINĀŠANAS DARBS | 14 |
2.1.1. | Audzināšanas stundas temāti 8a.klasei | 15 |
2.1.2 | Klases un ārpusklases pasākumi | 17 |
2.1.3. | Sadarbība ar vecākiem | 17 |
2.1.4. | Skolēnu izpēte | 18 |
2.2. | Audzināšanas pasākumu scenārijs | 20 |
2.2.1. | Scenārijs | 20 |
2.2.2. | Režisora scenārijs | 20 |
2.2.3. | Scenārija pašvērtējums | 21 |
Pētamas klases pedagoģiski psiholoģiskais raksturojums.
Rīgas 41. vidusskolas 8.a klasē ir 28 skolēni, 16 zēni un 12 meitenes. Pēc novērošanas varu spriest, kā klasē ir divi līderi, zēni Gints un Ralfs. Klasē ir grupējumi, kuri savā starpā kontaktējas biežāk, bet arī ar citiem kontakts ir labs, tāpēc var spriest, ka klase ir draudzīga.
Klasē ir arī izstumtais bērns Ivars, viņš pēc rakstura ir vientuļnieks un pats negrib kontaktēties ar pārējiem bērniem. Vēl ir viens puisis kurš neapmeklē skolu un pieskaitāms pie atstumtajiem skolēniem – Gundars. Viņam ir sociāla rakstura problēmas un uzskatu, ka viņam jāvēršas pie skolas psihologa vai sociālā pedagoga.
Bērni ļoti aktīvi piedalās skolas un ārpuskolas dzīve. Aktīvi piedalās skolas pasākumos un apmeklē arī ārpusmācības pulciņus – airēšana, akrobātika, dejošana, bokss un basketbols.
Visaktīvākais skolnieks ir Gints, viņš ir klases spilgtākais līderis un citu bērnu vidū viņam ir liela autoritāte.
Zēni ar meitenēm sazinās relatīvi mazs un veido atsevišķas grupas. To var izskaidrot ar viņu vecumu īpatnībām, zēni un meitenes kautrējas viens no otra un cenšas izrādīties.
Klase ir draudzīga un lielu nesaskaņu skolnieku vidū nav, bet ja gadās tad tās cenšas risināt kompromisa ceļa. Novērojot klasi stundās, ārpusstundām un apvaicājoties ar klases audzinātāju secinu, ka klases disciplīna un uzvedība ir laba.
Skolotāja mēģina ievest klasē tradīcijas, jo klases audzinatāis tā ir jauna klase. Šogad klase tika apvienota ar otro 7b. klasi, veidojot 8.a. Pirmā tradīcija bija ekskursija un tematiskais klases vakars, turpinājumā būs Ziemassvētku kopēja svinēšana un dāvanu dāvināšana tajā. Svētkos viņi visi kopīgi izpušķo klasi atbilstoši svētkiem. Vēl viena tradīcija ir liecību izsniegšana svētku noskaņojumā klases vakara ietvaros. Vēl viena tradīcija ir dzimšanas un vārda dienu apsveikumi jubilāram. Tas, kuram ir svētki cienā klasesbiedrus ar konfektēm.
Pēc veiktā novērojuma un veiktās aptaujas priekšlikumi par klases audzināšanas darba saturu un tā organizēšanu varētu būt saistīti ar to, lai veicinātu klases zēnu un meiteņu savstarpējo sadarbību un sapratni, kā arī palīdzet jauniem bērniem iejusties klasē. To varētu panākt ar kopēju pasākumu organizēšanu, aktīvu piedalīšanos tajos.
Lai īstenotu kvalitatīvu un efektīvu audzināšanas darbību klasē, klases audzinātājai būtu veicami šādi uzdevumi:
1.Izstrādāt un īstenot klases audzinātāja programmu saskaņa ar izglītības iestādes galvenajiem uzdevumiem un audzināšanas darbības plānu.
2.Iepazīstināt izglītojamos ar izglītības iestādes iekšējas kārtības noteikumiem, izstrādāt klases iekšējas kārtības noteikumus, veikt drošības instruktāžas un informēt par aktualitātēm skolas dzīvē.
3.Plānot un vadīt klases audzinātāja stundas, iepazīstinot ar izglītojamos ar viņu tiesībām un pienākumiem, izglītojot par uzvedības un saskarsmes kultūru, veselīga dzīvesveida pamatiem un atkarības profilaksi, darbību ekstremālās situācijās un satiksmes drošību.
4.Veikt izglītojamo izpēti, novērot un analizēt izglītojamo sekmes un disciplīnu, motivējot viņus apgūt zināšanas, izkopt iemaņas un prasmes un veidot attieksmes.
5.Sekmēt klases kolektīva veidošanos, kopīgi organizējot klases pasākumus un dalību skolas aktivitātēs.
6.Atbildēt par izglītojamo drošību klases organizētajos pasākumos.
7.Rosināt izglītojamos iesaistīties skolēnu pašpārvaldē un ārpusstundu darbā.
8.Ziņot par bērnu tiesību pārkāpumiem skolas administrācijai.
9.Pārzināt izglītojamo vispārējo veselības stāvokli.
10.Sadarboties ar skolēnu vecākiem.…
Ir ļoti svarīgi, lai skola veidotu vēlēšanos mācīties un spēju gūt prieku no mācīšanās, prasmi mācīties un zinātkāri, jo tikai tad cilvēki spēs izmantot visas mūžizglītības iespējas. Skolas nozīme ir neapstrīdama – ne ar ko nevar aizstāt skolotāja un skolēna attiecības, kas balstās uz skolotāja autoritāti un attīstās, ievērojot savstarpējo sapratni. Skolotājs ir atbildīgs par to. Lai skolēns apgūtu zināšanas, kuras cilvēce ir uzkrājusi par sevi un dabu, un par visu svarīgāko, ko tā ir radījusi un izgudrojusi savas attīstības gaitā. Taču nākotnes skatījumā skolas virsuzdevums ir iemācīt skolēniem prasmi mācīties, lai viņi varētu patstāvīgi apgūt jaunas zināšanas un prasmes, kas kļūst aktuālas turpmākajā dzīvē. Fundamentālie mācīšanas veidi ir – mācīties zināt, mācīties darīt, mācīties dzīvot kopā un mācīties būt. Bez šaubām šie 4 zināšanu apguves veidi saskaras, pārklājas un mijiedarbojas cits ar citu, tas ir vienots veselums. Jebkurā organizētā mācīšanās procesā vienāda uzmanība ir jāvelta ikvienam no 4iem iepriekšminētajiem pilāriem, lai izglītības procesā tiktu iegūta vispusīga dzīves pieredze, veidojot gan izpratni, gan uzticību. Izglītībai vienlaikus jāatbilst gan indivīda, gan sabiedrības interesēm. Mācīties zināt priekšnoteikums ir mācīšanās mācīties, balstoties uz koncentrēšanās spēju, atmiņu un domāšanu. Jau bērnībā ir jāmācās koncentrēties. Uzmanības koncentrēšanos var vingrināt dažādi – ar spēļu, ceļojumu, praktiskā zinātniskā darba palīdzību. Domāšanas spēju vingrināšanai, kurā bērnus ievada vecāki un kuru vēlāk pilnveido skolotāji, ir jāietver mijiedarbība starp konkrēto un abstrakto. Pieaugot zināšanu un informācijas nozīmei, līdzšinējie priekšstati par profesionālajām iezīmēm noveco un priekšplānā izvirzās personīgā kompetence. Arvien lielāku nozīmi iegūst prasme strādāt darba un projekta grupās un kompetence, kas iegūta tehniskās un arodizglītības gaitā. Cilvēka izredzes darba tirgū nosaka arī atbilstoša sociālā uzvedība, iniciatīva un gatavība uzņemties risku. Skolas ikdienas dzīve skolotāju un skolēnu piedalīšanās kopīgos pasākumos var sekmēt konfliktu risināšanas prasmju veidošanos nākotnē, vienlaikus uzlabojot skolotāju un skolēnu attiecības.
- Problēmas, kas rodas mācību darbā ar pedagoģiski ielaistiem bērniem un faktori, kas ietekmē skolotāja vērtējumu
- Sporta skolotāja kvalifikācijas darbs
- Traumatisms sporta vingrošanā
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Problēmas, kas rodas mācību darbā ar pedagoģiski ielaistiem bērniem un faktori, kas ietekmē skolotāja vērtējumu
Referāts augstskolai5
-
Traumatisms sporta vingrošanā
Referāts augstskolai2
-
Vērtējums un pašvērtējums sporta stundās sākumskolā
Referāts augstskolai22
Novērtēts! -
Sporta skolotāja diplomprojekts
Referāts augstskolai40
-
Traumas sportā
Referāts augstskolai5