IEVADS
Ar Sportu mūsdienās cilvēki saprot fiziskās un garīgās aktivitātes, ar kurām mēs nodarbojamies lai uzlabotu un nostiprinātu veselību un garīgās darba spējas. Sports ir pieejams visiem. Ar to var nodarboties ikviens, kuram ir vēlme to darīt. Skolās ir nepieciešami kvalificēti sporta skolotāji, kas bērniem dod noderīgas zināšanas sporta izglītībā. Un tāpēc sporta skolotājiem arī jābūt korektiem un adekvāti jāizturas pret saviem skolēniem. Viņiem jāievēro noteiktas ētikas normas, kuras nedrīkst pārkāpt, lai netiktu aizskarti skolēni gan morāli, gan fiziski. Ja sporta skolotājs ievēros ētikas normas, skolēni viņu vairāk cienīs un uzticēsies un sporta stundas tiks novadītas daudz draudzīgāka un mierīgākā gaisotnē.
Darba mērķis: Izpētīt un raksturot sporta skolotāju ētiku
Darba uzdevumi:
1) Izpētīt pieejamo literatūru par sporta un sporta pedagoga ētiku
2) Raksturot sporta skolotāja ētiskos pamatus
1. Sporta ētika
1.1. sports
Sports ir gan pedagoģiska, gan sociāla parādība. Sporta nodarbība var būt arī kā brīvā laika pavadīšana, aktīvas atpūtas, veselība stiprināšanas vai arī sportiskā snieguma uzlabošanas ievirze. Sporta likumā termins sports skaidrots kā visu veidu individuālas vai organizētas aktivitātes fiziskās un garīgās veselības saglabāšanai un uzlabošanai, kā arī panākumu gūšanai sporta sacensībās. [1]
Sports ir kultūras sastāvdaļa, kas bagātina sabiedrību un vairo draudzību starp tautām, ja vien tiek ievērots godaprāts. Nodarbojoties godprātīgi ar sportu, indivīds var sevi labāk iepazīt, izteikt, attīstīt, piepildīt un parādīt savas spējas, pat sasniegt meistarību. Tas pieejams visiem sabiedrības slāņiem, tas ir prieka, labsajūtas un veselības avots. [3]…