1. 6 – 7 GADĪGO BĒRNU PSIHISKĀS UN FIZISKĀS ATTĪSTĪBAS RAKSTUROJUMS
Šajā periodā bērniem ir raksturīga liela kustību aktivitāte, koordinācijas spēju pilnveidošanās un augšana. 6 – 7 gados bērniem vēl turpina formēties muskuļu šķiedras(sevišķi intensīvi tas notiek līdz 7 gadu vecumam) un saistaudi. Muguras un vēdera muskuļi vēl ir vāji attīstīti. Tas nosaka šī vecuma bērnu īpatnējo stāju – uz priekšu izvirzīts vēders. No muguras muskuļiem pirmie vislabāk attīstās kakla muskuļi. Muskuļu attīstības ir nepieciešama fiziskā slodze. Šajā vecumā pastiprinās arī plaukstas un pēdas sīko muskuļu attīstība, plaukstas muskuļi attīstās ātrāk nekā pēdas muskuļi. 5 – 6 gadu vecumā bērni pamazām apgūst smalkās , precīzās pirkstu kustības. Pieaug muskuļu spēks, kurš zēniem un meitenēm ir vienāds.
Šajā vecumā notiek sirds audu galīgā diferencēšanās. Sabiezinās sirds muskuļu šķiedras, attīstās vadīšanas sistēma, turpina augt asinsvadi. Bērnam augot sirdsdarbības biežums turpina samazināties. Maziem bērniem sirdsdarbība ir ātrāka, bet, bērnam augot un intensīvi nodarbinot skeleta muskulatūru – skrienot, vingrojot, dejojot utt., sirdsdarbība pakāpeniski palēninās. Sirdsdarbības ritms var būt nestabils un individuāli mainīgs. Bērniem šajā vecumā ir dziļāka ieelpa un izelpa. Pirmsskolas vecumā elpošana ir 24 – 26 reizes minūtē. Maziem bērniem līdz pat jaunākajam skolas vecumam elpošanas ritms ir neregulārs. Bērnu elpošanas centrs ir viegli uzbudināms, tāpēc elpošana paātrinās gan pie psihiska uzbudinājuma, gan pie fiziskas slodzes, ka arī citu faktoru (karstums, paaugstināta temperatūra)ietekmē. (18; 121 – 127)
Bērni spēj veikt sarežģītas kustības ׃ lēkāt uz vienas kājas, lēkt lieliem lēcieniem uz priekšu, balansēt uz vienas kājas, izdarīt dažādus palēcienus un rāpties pa stieņiem. Tāpēc pirmsskolas bērnus iesaista dažādās sporta nodarbībās. Iesaka bērniem dot iespēju skriet, rāpties un lēkt, taču vienlaikus ierobežojot un kontrolējot bērnu neaprēķināmās kustības, jo bieži ir traumas. Bērnu dabisko aktivitāti iesaka kontrolēt , organizējot dažādas kustību rotaļas. Bērniem šajā vecumā ir novērojama arī t.s. " plosīšanās " ׃ ja bērnu grupa iekarst, grūti ir šo plosīšanos pārtraukt. [17; 78] Kā raksta Daina Lieģiniece savā grāmatā " Kopveseluma pieeja ", Pirmsskolas vecuma beigās bērnam ir mazāk iekšēju ierobežojumu, nekā tas bija mazbērna vecumā, un viņš saņem mazāk ārēju, sabiedrības diktētu ierobežojumu, nekā tas būs skolas vecumā. Tāpēc šo periodu var nosaukt par maksimālo viņa spontānās rīcības periodu. (27; 15) Audzinātājiem iesaka pieradināt bērnus pie īpašām signālu sistēmām, uz kurām bērni reaģētu un kuras būtu zīme, ka jāpārtrauc. Tas palīdzētu attīstīt paškontroli, kas ir viens no galvenajiem šī perioda audzināšanas uzdevumiem. Jāmāca saskaņot 2 principus "Es gribu!" un " Man vajag!". [17; 78]
Š. Amonašvili sešgadīgā bērna pretrunīgo uzvedību izskaidro aktuālo vajadzību un impulsīvās aktivitātes situācijas. Sešgadīgajam bērnam rodas visdažādākās vajadzības, kuras viena otru pakāpeniski nomaina. Īpatnība ir tā, ka vajadzības tiek pārdzīvotas kā neatliekamas. Tās liek tūlīt bērnam ķerties pie to apmierināšanas, t.i., liek darboties, iepriekš nepadomājot par sekām.
[25; 17] Šīs spontānās rīcības pamatā ir bērna aktivitāte, kuras cēloņi un veidi var būt dažādi.
…
