Pasaulē ir miljoniem šahistu, dambretistu, pokera spēlētāju, netrūkst arī minētāju krustvārdu mīklām un dažādiem matemātiskiem un loģiskiem uzdevumiem. Visām šīm nodarbēm ir kas kopīgs – tās attīsta dažādas spējas, kā arī ir lielisks brīvā laika pavadīšanas veids.
Parasti, runājot par intelektuālajām spēlēm, starp tām netiek minētas kāršu spēles, jo vairumam šo spēļu izšķirošā nozīme ir veiksmei un azartam. Tomēr ir kāds izņēmums – bridžs. Bridža spēle notiek nepilnas informācijas apstākļos, kur matemātiskajam prātam nereti jāņem palīgā intuīcija un psihologa spējas. Turklāt, spēlējot bridžu, ir svarīgi panākt savstarpēju sapratni ar partneri un pareizi komunicēt ar konkurentu: ‘’ Bridžā Tu izturies tā, lai partnera sniegums būtu maksimāli labs; biznesā Tu izturies tā, lai Tavu darbinieku sniegums būtu maksimāli labs’’.
Bridžs savā tagadējā veidā pastāv ne pārāk sen – apmēram gadsimtu. Šajos 100 gados tas ir izvērties par vienu no vispopulārākajām spēlēm visā pasaulē. Arī autorei bridžs ir kļuvis par neatņemamu dzīves sastāvdaļu – viņa labprāt pavada lielāko daļu brīvā laika spēlējot šo spēli. Divu gadu lielajā spēlēšanas praksē autore ir saskārusies ar viedokļiem, ka bridžs ir kāršu spēle, kurā vissvarīgākais ir veiksme, pie tam, tās spēlēšana nedod lielu artavu cilvēka attīstībā. Autore uzskata, ka tā nav patiesība, tādēļ ar šo pētniecisko darbu vēlas pierādīt pretējo.