Reti kurš ir iedomājies par to, cik spoguļiem ir bagāta un aizraujoša vēsture. Tas ir pavadījis cilvēku viņa gaitās cauri gadsimtiem un gadu tūkstošiem. Mūsdienās spogulis ir neatņemama mājas interjera sastāvdaļa un ir grūti iedomāties mūsdienu dzīvi bez spoguļiem, taču vēl pavisam nesenā pagātnē tas tā nebija.
Spogulis ir viens no tiem priekšmetiem, kurš, sākot jau ar neolīta laikmetu, daudzās pasaules vietās tika izgudrots vienlaicīgi. To izdarīja gan Amerikā, gan senajā Ēģiptē, gan arī Tālajos Austrumos un tas vis nebija tas priekšmets, kas bija atrodams katrā mājā, kā tas ir mūsdienās. Spoguļus iegādāties varēja tikai bagātākie cilvēki, jo to pagatavošana nebija vienkārša un tie bija ļoti dārgi.
Tādēļ referāta autorei likās interesanti un saistoši izpētīt spoguļu attīstības vēsturi cauri gadsimtiem un izprast spoguļu ietekmi uz pasaules kultūras attīstību, kā arī iedziļināties un uzzināt dažādu leģendu un māņticību par spoguļiem izcelšanās iemeslus.
Nešauboties var apgalvot, ka arī katra Daugaviete, iesākot jaunu dienu, ielūkojas šajā priekšmetā un katru rītu novērtē sevi no jauna. Spogulis ir līdzeklis, kā celt mūsu pašapziņu, taču tik pat viegli tas var kļūt pat ieroci mūsu pašapziņas un pašnovērtējuma graušanai. No spoguļu izvietojuma mājās un citās telpās var būt atkarīgs klimats un atmosfēra mājoklī, kā arī tā iemītnieku savstarpējo attiecību raksturs un kvalitāte.
1. Spoguļu vēsturiskā attīstība
1.1 Aizvēsture un antīkie laiki
Spoguļu aizvēsture sākas tajā laikā, kad cilvēks pirmo reizi redzēja savu atspulgu dīķī vai upē, un tas viņam likās kā brīnums [68]. Rakstītajos avotos rodamas ziņas par noslīpētām obisdiāna jeb „dabiskā stikla” virsmām, kurās spoguļojās Ķīnas un Centrālās Amerikas iedzīvotāji [52], taču vissenākie spoguļi ir atrasti kādā akmens laikmeta ciematā Čatal Hjujukā (Turcija) [24].
Laikā kad Kolumbs vēl nebija atklājis Ameriku, arī tās pamatiedzīvotāji izmantoja obsidiāna atstarojošās īpašības un izgatavoja no tā spoguļus. Inki Peru pulēja vulkāniskos iežus, kuri pēc tam atgādināja baltu gludu klints gabalu. Meksikas teritorijā acteki izgatavoja spoguļus rituāliem un maģiskiem mērķiem, parasti no obsidiāna vai pirītiem, kuru kristāliem piemita labas atspoguļošanas spējas. Acteku elku acis nereti tika veidotas no nelieliem obsidiāna spogulīšiem, lai piedotu tām pārdabisku dziļumu un mirdzumu [40]. Acteku dieva Teskatlipokas vārds tulkojumā nozīmē „dūmojošais spogulis” [32].
Pirmie metāla spoguļi pasaulē parādījās trešajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. Senākie spoguļi gandrīz vienmēr bija apaļi un to otras puses jeb reversi bija izgreznoti ar dažādiem rakstiem [56]. Bieži vien tajā bija izveidots tureklis [66].
Pašos pirmsākumos senajā Ēģiptē spoguļi arī tika veidoti no obsidiāna. Tas bija ļoti grūti apstrādājams materiāls, tomēr ēģiptiešu meistari spēja to nopulēt tā, ka uz spoguļa virsmas nebija atrodama ne mazākā skrambiņa [3].
Tomēr vēlāk ap 2900. gadu pirms mūsu ēras spoguļus pagatavoja no bronzas un vara, kas bija pateicīgāks materiāls. Tie bija veidoti no kausēta metāla, parasti apaļas, ovālas vai kvadrātveida formas [58], tik lieli, lai spogulī varētu redzēt seju. [68]. Obsidiānu joprojām izmantoja, lai veidotu maza izmēra spoguļus, dažreiz tos iestiprinot tieši sienās[58]. Ja uz tiem parādījās rūsa, tos no jauna varēja nopulēt [68].…
