Spirti ir ogļūdeņraži, kam viens vai vairāki (vairākvērtīgajiem spirtiem) ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar hidroksilgrupām. Ja hidroksilgrupa ir pie sp3 hibridizēta oglekļa (kā piesātinātos ogļūdeņražos), tad tos sauc par spirtiem un tie ir diezgan stabili.
Ja hidroksilgrupa ir pie sp2 hibridizēta oglekļa (nepiesātinātie savienojumi un aromātiskie savienojumi), ja tas ir aromātiskais savienojums, tad šo savienojumu sauc par fenolu; ja tas ir nepiesātināts ogļūdeņradis, tad to sauc par enolu. Enoli ir ļoti nestabili un pēc rašanās izomerizējas par aldehīdiem. Atkarībā no tā, cik pie oglekļa atoma, pie kura ir hidroksilgrupa, ir neaizvietotu ūdeņraža atomu, spirtus iedala pirmējos (2 neaizvietoti H atomi), otrējos (1 neaizvietots H atoms) un trešējos (nav neaizvietotu H atomu). Oksidējot (dehidrogenējot) pirmējos spirtus var iegūt aldehīdus, šī reakcija notiek relatīvi viegli, salīdzinot ar otrējo spirtu oksidēšanos, kur iegūst ketonus. Oksidējot trešējos spirtus, var iegūt tikai karbonskābju maisījumu, un šī reakcija notiek tikai ļoti agresīvos apstākļos.
Pazīstamākie spirti:
Vienvērtīgie spirti:
Pirmējie spirti
Etanols - CH3CH2OH
Metanols - CH3OH
Otrējie spirti
Izopropanols - (CH3)2CHOH
Trešējie spirti
Terc-butanols - (CH3)3COH
Fenoli
Fenols
Vairākvērtīgie spirti:
Glicerīns
Etilēnglikols
Pentaeritrīts…
