Spilgtākie iespaidi tautas mākslas žurnālā "Dziesmu svētki"

Latviešu Dziesmu svētki noteikti ir viena no Latvijas kultūras dzīves neatņemamām sastāvdaļām. Dziesma mūs ir izvadījusi caur gadsimtu mijām. Dziesmu varētu uzskatīt par demokrātisma simbolu. Cilvēki savienojas dziesmā, lai parādītu, ka viņi visi ir viena vesela tauta, kura nepieder nevienam. Dziesma spēj stiprināt tautu. Nu jau nedaudz vairāk kā 130 gadus latviešiem pieder iespēja svinēt šādus grandiozus svētkus un izjust šo brīvības un apgarotības sajūtu. Tautas mākslas žurnāls „Dziesmusvētki” ir speciāli izdots tieši šiem svētkiem. Protams, tajā ir iekļauti arī ne mazums citas svarīgas kultūras dzīves lietas. Tas ir savdabīgs kultūras dzīves spogulis. Tas atklāj ne tikai pozitīvo pusi, bet arī negatīvo. Šajā žurnālā ir daudz interesantu un spilgtu tēmu, kuras mēs nevaram vienkārši izlasīt un šķirt nākamo lapaspusi. Par jebkuru aspektu mums ir savi jau iepriekš iesakņojušies uzskati, bet izlasot kāda cita izteikto viedokli, mēs tos papildinām ar kādu jaunu informāciju. Tā mēs uzkrājam pieredzi, kas vēlāk mums var lieliski noderēt kādā citā situācijā. Zināšanu nekad cilvēka prātam nav par daudz. Šis žurnāls labi noder jebkuram cilvēkam, kurš interesējas par kultūras dzīvi, tās pārmaiņām un jauninājumiem. Tas būs lielisks gan vienkārši kā ikdienas lasām materiāls, gan noderēs kādas kultūras problēmas risināšanai.
Pirms runāt par žurnālu „Dziesmu svētki” ir jāpiemin Latviešu Dziesmu svētku vēsturi, kā arī par Dziesmu svētku priekšvēsturi. Šie svētki nav latviešu tautas izgudrojums. Tie radās un pastāvēja jau 19. gadsimta pirmajā pusē Vācija, Šveicē, Austrijā un citur, kur kora dziedāšana kļuva par tautas virzošu patriotiskās un nacionālās kustības spēku. Viens no vērienīgākajiem šī veida pasākumiem notiek Leipcigā 1848.gadā, kur apvienotajā vīru korī vienkopus pulcējās ap 5000 dalībnieku. …