Spiediens – fizikāls lielums kas raksturo materiāla deformācijā radušos iekšējos spēkus. Ja spēki ir vienmērīgi sadalīti pa materiāla virsmu ar laukumu S, tad ir spēkā formula p=F/S , kur p ir spiediens un F- perpendikulāri virsmai pieliktu spēku summa. Ja spēki nav vienmērīgi sadalīti, tad spiedienu nosaka katram vides punktam. Spiediena mērvienības ir Paskāls [Pa] (pēc franču zinātnieka Paskāla vārda) un Torrs [Torr] (pēc itāliešu zinātnieka Torričelli vārda)- gāzes spiediena vienība, kas vienāda ar 1 mm dzīvsudraba stabiņa spiedienu jeb 1/760 no fizikālās atmosfēras spiediena.
Traukā ieslēgtā gāzē spiediens visos virzienos katrā punktā ir vienāds. Spiedienu gāzēs raksturo spēks, ar kādu gāze iedarbojas uz vienu trauka sienas virsmas laukuma vienību perpendikulāri virsmai. Mērījumi liecina, ka gāzes spiediena p un tilpuma V reizinājumam ir spēkā sakarība pV=const, kas ir spēkā kamēr sistēmā ir pastāvīga temperatūra. Šo sakarību sauc par Boila – Mariota likumu. Tas nosaka - nemainīgā temperatūrā gāzes tilpums ir apgriezti proporcionāls tās spiedienam.
Spiediena mērīšanai izmanto sekojošus mēraparātus:
barometru
manometru
vakuummetru.
Gāzes spiediena mērīšanai ir ļoti liela nozīme. Tas ir vajadzīgs labaratorijas pētījumos, kas ir saistīti ar kosmosu, zinātnē (metroloģijā, meteoroloģijā), rūpniecībā, ķīmijā, kā arī sadzīvē. Vislielākā precizitāte vajadzīga spiediena mērīšanai metroloģijā. Kļūda mērīšanas etalonierīcēm var būt tikai (0.01-0.02)% ja spiediens jāmēra diapazonā no 0.05 līdz 250 MPa, bet mērījumiem diapazonā no 10-3 Pa līdz 103 Pa kļūda var būt 2 %. Sadzīvē izmanto elektriskus mēraparātus, kas dod iespēju izmērīt spiedienu diapazonā no 10-4 Pa līdz 1010 Pa ar kļūdu ( 0.1-5) %.…
