Spīdala eposā "Lāčplēsis"

Spīdala- virsaiša Aizkraukļa meita; pretstatā Laimdotai viņā parādās sieviešu „ļaunumi netikumos”. Spīdala ir Lāčplēsim „ļauna darītāja”, sadarbojas ar Veco raganu un Kangaru pret Lāčplēsi, cenšas viņu šķirt no Laimdotas, pazudināt, vēlas viņa nāvi. Eposa varone ir „īsta skaistule”, „dīvaini lunkana”, ar „dedzīgām”, „zvērošām”, „zvēroti dedzīgām”, „dzirksteļu sprēgošām”, pat „ugunij līdzīgām acīm”. Darba lielākajā daļā viņa ir ragana, kaut arī ne vienmēr tieši vērojama kā tāda. Ne aiz kāda aprēķina, bet savas „kaislās sirds” skubināta viņa ir zīmējusi velnam derību „kaislībā ar savām asinīm”. Naktīs Aizkraukļa meita melnā raganu rotā, zeltotām kurpēm kājās slepeni atstāj tēva pili un dodas savās raganas gaitās.…