1. IEVADS.
Ievērojamais padomju pedagogs un ārsts J. Arkins arvien uzsvēra, ka skolēni nevar veselīgi attīstīties bez darbīgas, interesantas dzīves. Tādu darbīgu un aizraujošu dzīvi skolēns īsteno mācībās caur spēli. Būdams ārsts, viņš atzīmē, ka spēle ir vērtīga ne tikai tāpēc, ka tajā skolēns rada, ka tajā skolēns izpauž sevi visspilgtāk, bet arī tāpēc, ka tā labvēlīgi labvēlīgi iedarbojas uz cilvēka veselību.(11.,13.)
Intelektuālo, kognitīvo psihes procesu attīstība šajā vecumā ir saistīta ar galveno darbības veidu – mācībām - tai pašā laikā spēles sākumskolas vecuma skolēniem ir tās, kuras, piederot aktuālās attīstības zonai, rada skolēnā gan drošības izjūtu, gan piesaista emocionālās intensitātes dēļ, tādējādi palīdzot pastarpināti apgūt arī spēles saturā ietverto mācību vielu.
Psihologi atzīst, ka tieši spēles ir viens no galvenajiem attīstības virzītājiem. Par augstāko pakāpi spēļu apguvē uzskata skolēna spējas ievērot, pašam kontrolēt spēļu norises noteikumus, jo tas nozīmē, ka skolēns jau spēj ar gribu kontrolēt savu uzvedību. Paškontroles iemaņas apgūst spēlēs, vēlāk tās savukārt pāriet arī uz ikdienas situācijām. Spēles gaitā tiek dota iespēja izvirzīties līderiem un padotajiem.(12.,45.)
Ļoti būtiski ievērot, ka jebkura spēle tikai tad sasniegs vēlamo rezultātu, ja pēc spēles skolēni sīki un detalizēti pārrunās spēlēto, spēlē izjusto un pārdzīvoto. Tas nepieciešams arī tāpēc, lai skolotājs apzināti vērstu skolēnu uzmanību uz dažādām niansēm, kuras palīdz atklāt apskatāmo tēmu, vai uz lietām, kuras skolēns, iespējams nav pamanījis.
Kursa darba tēma:
Spēle kā sākumskolas skolēnu attīstību un mācīšanos aktivizējoša faktora izmantošana svešvalodas stundās.
…