Lai mēs varētu rūpēties par pilnvērtīgu bērnu attīstību, jāapzinās audzināšanas mērķis- veidot vispusīgi un harmoniski attīstītu personību. Tas jāsāk jau agrīnā vecumā un jāturpina pirmskolā.
Šodienas sociālās izmaiņas, prakse, zinātniskas atziņas prasa pārveidot pieeju pirmsskolas audzināšanai.
Ir notikušas pārmaiņas izglītībā, kā arī pirmsskolas sistēmā. Pa šo laiku ir radusies sapratne, ka bērns ir personība. Sākuma periodā bija apmulsums, kad vecā pedagoģija un idejas tika aizmestas.
Tagad bērns un pedagogs ir brīvs savā izvēlē, līdz ar to mācību process kļuvis interesantāks. Pedagogiem cēlusies pašapziņa, prasme aizstāvēt savu ideju, pārliecināt administrāciju un aizraut līdzi.
Liels prieks ir par to, ka bērni ir kļuvuši patstāvīgāki, prot izteikt savu viedokli un risināt problēmas, prot izvēlēties.
Pirmsskolēna vispusīgā attīstībā liela nozīme ir sensorajām spējām, kuras iegūst un attīsta sensorās attīstības gaitā attīstoties bērna ārējās vides analīzes sensorām sistēmām: redzei. Dzirdei, garšai, ožai, taustei un iekšējās vides analīzes sensorajai sistēmai.
Sensorās spējas ir cieši saistītas ar bērna attīstībai nozīmīgiem psihiskās izziņas procesiem: sajūtām, uztveri, domāšanu un atmiņu, kuru savstarpējā mijiedarbībā, attīstās pirmsskolēna sensorās spējas
Pedagogs var izvēlēties metodes, radoši darboties, brīvi plānot. To visu paredz izglītības mācību programma. Pati strādāju pirmsskolas iestādē, strādājot praktiski redzu, kas ir jāmaina vai jāuzlabo darbā ar bērniem.…