Ievads.
Speleotūrisms jeb alu tūrisms pieskaitāms pie speciālo interešu tūrisma grupas. Tas ir viens no jaunākajiem tūrisma veidiem, tādēļ tas ir arī relatīvi mazpopulārs. Latvijā tā attīstību kavē arī informācijas trūkums. Nezinātājs varētu domāt, ka alu tūrisms ir aktuāls tikai kalnu rajonos, kur noris aktīvi ģeoloģiskie procesi, taču tepat Latvijā ir apzinātas aptuveni 300 lielākas un mazākas alas.
Vairumā gadījumu alu tūrisms nav visai piemērots ģimeņu ceļojumiem, jo alās cilvēks nonāk ekstremālos apstākļos: liels mitrums, zema gaisa un ūdens temperatūra, gaiss var būt piesātināts ar gāzēm, iespējama pat radiācija. Turklāt alu tūristiem ir liela fiziska slodze. Darbs mikrokolektīvā un izolācoja no pierastajiem telpas un laika orientieriem var radīt psihofizioloģisku stresu, kas var novest pie centrālās nervu sistēmas un citu ķermeņa darbību traucējumiem, tāpēc alu tūristiem ir ļoti rūpīgi jākomplektē grupa, sevišķu uzmanību pievēršot dalībnieku psiholoģiskajai sagatavotībai un savstarpējai saderībai.
Alu tūrisms ir viens no tehniskākajiem tūrisma veidiem. Atsevišķos gadījumos visiem dalībniekiem jābūt alpīnistu karabīnēm, aizsargcepurēm, speciālam apģērbam un drošiem gaismas avotiem, kā arī grupai jābūt speciāli sagatavotām virvēm, nolaišanas un pacelšanas ierīcēm, kā arī pārbaudītiem sakariem ar virszemi.
Latvijas alas ir veidojušās salīdzinoši mīkstos un trauslos iežos, tāpēc tās ir ļoti jūtīgas pret apmeklētāju masveida uzplūdiem.
…