Spēka traģika Mārtiņa Zīverta lugā "Vara"

Cilvēks rada varu, bet ko rada vara? Ideāli bezkaislīgi aprēķinātu stingras rokas kustību un šauru taisnvirziena domāšanu? Varbūt gluži cilvēcisku motīvu diktētu iespēju realizēt kaut utopisku, tomēr sapni? Austrumu paruna saka – labāk savs kaķis nekā kopējs kamielis. Mindaugs M.Zīverta traģēdijā „Vara” saka – man ir gan kaķu bari gan kamieļu ganāmpulki, bet nekas no tā nav mans ko es varētu saukt par savu.
Latviešu trimdas dramaturga Mārtiņa Zīverta (1903. – 1900.) luga-traģēdija- viencēliens „Vara” (1944.) pieskaitāma autora mākslinieciskā rokraksta un idejiskā formulējuma brieduma posma daiļradei. Lugas struktūra vēsta par M.Zīverta mākslinieciskajiem principiem traģēdijas žanra uzbūvē kurus varētu pielīdzināt gleznas radīšanai nepielietojot otu, bet krāsu uz audekla klājot taisnā ceļā no tūbiņas. Lakoniskas, izteiktas līnijas zīmētas vienā paņēmienā gleznas centrā uzskicē telpisku būtību. Traģēdijā „Vara” izmantojot vēsturiskās tematikas materiālu M.Zīverts noārda laikmetu robežas lugas problēmu – cilvēks un vara, kā arī, realitāte un ilūzija, priekšā. Neskatoties ne uz žanra vai tematikas specifiku, lugas problēmas un konflikti būtu skatāmi un vērtējami Latvijas 40to gadu politiskās situācijas kontekstā jo atspoguļo okupācijas laiku sabiedrības gaisotni. M.Zīverta daiļrades pētniece Ieva Kalniņa par lugas uzbūves principiem ir izteikusies: „ Pēc formas tā ir ideāli klasiski veidota traģēdija, bet problēmas neatrisināmībā, nobeigtības neiespējamībā tā ir tipiska 20.gadsimta otrās puses luga.” 1…