Speciālas maizes

Atgūstot valstisko neatkarību , vispirms gan izveidojās Latvijas maiznieku amata brālība. Tās dibinātāji – profesionāli maiznieki – bija iecerējuši palīdzēt mazākajām maizes ceptuvēm atjaunot un saglabāt rudzu maizes cepšanas tradīcijas. Sākotnēji atsaucās 23 maiznieki. Šobrīd brālībā ir 48 biedri no 18 maizes ceptuvēm. Sākotnējā iecere – lai katrā nelielā maizes ceptuvē strādātu maizniekmeistars , kurš atbildētu gan par higiēnas , gan par tehnoloģiskā procesa ievērošanas. Vispirms šim maizes cepējam būtu jāsaņem zeļla diploms , kas norādītu , ka viņš meistara uzraudzībā spēj izcept jebkuru maizes šķirni .Pēc pieciem gadiem zeļļi varētu saņemt meistara diplomu. Pašlaik Latvijā ir 18 maiznieka amata meistaru un 17 maiznieka amata zeļļu.
Kopš 1999. gada Maiznieku biedrībai piepūlcējās lielākie maizes cepēji Latvijā – “Hanzas Maiznīcas” , ”Liepājas Maiznieks” , “Kviteks” , “Druva” , “Žaņa Lagzdiņa maizes fabrika” , “Ventspils Maiznieks” , “Balvu Maiznieks” , “Jelgavas Maiznieks” , “Daugavpils Maiznieks” , kā arī Maiznieku amata biedrības biedri - ‘Zelta kliņģeris” , “Ceptuve – 2”, “Liepājas gardums”, “Lielezers”, “Roga – Argo”, “Krūmiņa nams”, “Ādažu kukulītis”, “Juma”, “Sērene”, “liepkalns”, “Madonas Maiznīca”, “Matss”. Vēl maizniekiem piebriedējušies arī profesionāli pasniedzēji no Llu un Rīgas Pārtikas ražotāju vidusskolas.…