Brīvā ekonomiskā zona – tā ir valsts vai tās teritorija, kurā reģistrētās firmas ir vai nu daļēji vai pilnībā atbrīvotas no nodokļiem. Šādā valstī vai zonā reģistrētās sabiedrības tiek sauktas par beznodokļu sabiedrībām. Zonas darbības pamatā ir abpusējs izdevīgums – kā brīvajā ekonomiskajā zonā saimniekojošiem objektiem atsevišķi, tā reģionam vai valstij kopumā.
Daudzās pasaules valstīs atkarībā no vēsturiskās attīstības procesiem, atrašanās vietas, dabas bagātībām, sabiedrības attīstības procesiem un iedzīvotāju labklājības līmeņa ir attīstījusies nodokļu likumdošana ar mērķi izmantot to par ietekmīgu instrumentu savas valsts vai tās reģiona attīstības veicināšanai. Lai veicinātu Latvijas depresīvo reģionu attīstību, piesaistītu investīcijas ražotņu izveidei un paaugstinātu ostu konkurētspēju, tika izveidotas vairākas speciālās ekonomiskās zonas.
Mana darba mērķis ir izpētīt Latvijas speciālo ekonomisko zonu priekšrocības un negatīvās puses, kā arī aplūkot šo zonu darbību.
Izvirzītie uzdevumi mērķa sasniegšanai:
izpētīt speciālo ekonomisko zonu raksturojumu pēc darbības principa;
noteikt galvenos šo zonu izveides uzdevumus;
izanalizēt Liepājas, Rēzeknes speciālo ekonomisko zonu un Rīgas, Ventspils brīvostu darbību un nodokļu likumdošanu;
noteikt galvenās pozitīvas un negatīvās šo zonu darbības puses.
Kursa darba struktūru veido divas atbilstošas, loģiski saistītas nodaļas, kas dod zināšanas par speciālo ekonomisko zonu izveidi un darbību. Izstrādes laikā tika izmantots plašs literatūras klāsts.
Ar beznodokļu sabiedrībām saprot sabiedrības, kuras reģistrētas speciālajās ekonomiskajās zonās – valstīs, kuru likumdošanā ir īpašas tiesiskas normas, kas regulē zonas un beznodokļu sabiedrību statusu šajās valstīs. To darbība brīvajās ekonomiskajās zonās ir pilnīgi likumīga, bet valstīs, kurās beznodokļu sabiedrības veic uzņēmējdarbību, tas tiek darīts saskaņā ar attiecīgo valstu likumdošanu. Veidojot brīvo ekonomisko zonu, valsts izstrādā savu ekonomisko politiku – vai nu tā vēlas attīstīt kādu reģionu, ekonomikas sektoru, vai ražošanas veidu. [8;41]
Speciālās ekonomiskās zonas var iedalīt divās grupās:
Zonas ar ražošanas ievirzi – atklātās eksporta zonas ir speciālo ekonomisko zonu paveids, jo praktiski skar tikai tos zonas uzņēmumus, kuri ražo produkciju eksportam. Saimnieciskā darbība tajā attīstās ar privilēģiju palīdzību. Parasti tās tiek izvietotas lidostas vai ostas tuvumā, t.i. transporta tuvumā, pa kurām tiek importētas ārzemju investīciju preces, ražošanas detaļas, izejvielas.…
