Atēnu politiskajā struktūrā svarīgāka vieta ir tautas sapulcei-eklēsijai, kas iemiesoja sevī tautas suverenitāti un nepazina nekādus ierobežojumus.Eklēsijās piedalījās visi pilsoņi, kas bija sasnieguši 20 gadu vecumu. Otrs nozīmīgākais demokrātiskās sistēmas orgāns bija „piecsimtvīru padome”, kura sagatavoja jautājumus apspriešanai tautas sapulcē. Padomes locekļus lozējot ievēlēja uz vienu gadu. Tā organizēja arī sabiedriskos darbus,kontrolēja valsts vinansu stāvokli. Padome sarakstījās ar ārzemēm, pieņēma sūtņus. Nav zināmi konflikti starp padomi un tautas sapūlci.
Svarīgākais juridiskais orgāns bija hēliaja, kas sastāvēja no 6000 pilsoņiem.Heliāja sadalījās komisijās pa 200-500 cilvēkiem katrā, kur izskatīja visdažādākās lietas.
Katrs atēnietis, vai nu viņš to gribēja, vai negribēja, bija iesaistīts savas valsts politiskajā dzīvē. Katram atēnietim bija pienākums dienēt armijā, ņemt līdzdalību sabiedriskajā dzīvē; izvairīšanos no tās nosodīja.
Atēnu demokrātija vispār bija izcils fenomens. Pirmo reizi vēsturē parādījās ne tikai termins „demokrātija’’, bet arī pati tā tika īstenota dzīvē.
Amatpersonām nebija lielas varas un autoritātes. Tāpēc bieži priekšplānā izvirzījās cilvēki, kas oficiāli neieņēma nekādus amatus, bet kuri mācēja uzstāties sapulcēs un pārliecināt tautu pieņemt vai nepieņemt vienu vai otru lēmumu.…
