Valsts pastāvēšanas sākums
Tikai 15. gs. beigās spāņiem izdevās no Pireneju pussalas izspiest arābus, kuri tur bija iebrukuši 8. gs. Gandrīz 800 gadus Spānijas teritorijā plauka divas kultūras: eiropiešu – kristiešu, kā arī arābu – musulmaņu kultūra. Šī gadsimtiem ilgā līdzāspastāvēšana atstājusi milzu ietekmi uz spāņu mentalitāti, mākslu, politiskajiem uzskatiem un izturēšanas ikdienas dzīvē.
16. gs. un 17. gs. Hādsburgu pārvaldītā zeme kļuva par varenāko pasaules valsti. Spāņu monarhijas finansētie Kristofera Kolumba ceļojumi un arī vēlāko atklājēju un konkistadoru karagājieni ļāva iekarot milzīgas Amerikas teritorijas. Par Kārļa V Hādsburga plašo valsti teica, ka saule tajā nekad nenoriet. Taču slavas laikmets nebija ilgs: jau 19. gs. Spānija bija atpalikusi valsts, kurai nebija nekādas politiskas un ekonomiskas ietekmes pārējā Eiropā, kas šajā laikā strauji attīstījās. Tā palika izolācijā līdz 20. gs. septiņdesmito gadu vidum.
Attīstītākā valsts Eiropā
Ģenerāļa Franko, fašistu diktatora, nāve un karaļa Huana Karlosa nākšana pie varas sniedza iespēju ieviest demokrātiju un kapitālistisko brīvo tirgu.
Uzņemta Eiropas Savienībā un saņēmusi milzīgus naudas līdzekļus no Briseles, Spānija kļuva par vienu no mūsu kontinenta valsti ar straujāko ekonomisko attīstību.
Pireneju pussala
Otrs vārds apjomīgajam kvadrātveida sauszemes izvirzījumam Eiropas Dienvidrietumu stūrī ir Ibērijas pussala. Ibēri to apdzīvojuši sensenos laikos – līdz 2. gs. p. m. ē., kad šo teritoriju iekaroja romieši. Mūsdienās Pireneju pussalā atrodas divas valstis – Spānija un Portugāle.
Spānija ir ceturtā lielākā valsts Eiropā. Kādreiz tā bija milzīgu koloniju metropole.
Tai ir sauszemes robeža ar Portugāli. Pa Pireneju kalniem iet robeža ar divām valstīm – Franciju un Andoru, savukārt no Āfrikas dienvidos to šķir Gibraltāra šaurums.
Spānija aizņem četras piektdaļas no Ibērijas jeb Pireneju pussalas un ir Āfrikai tuvākā Eiropas teritorija.
Spānija ir piektā biezāk apdzīvotā Eiropas valsts. Spānijai pieder arī Baleāru un Kanāriju salas. Spānija pārvalda divas mazas teritorijas Marokā (Seūtu un Melilju) Āfrikas ziemeļos.
Basku zeme
Basku zeme ir veidojusies 9. gs. un tās pamatā ir baskoņu cilts apdzīvotās teritorijas. 15. gs. romanizācijas rezultātā kalniem un mežiem bagātais Pireneju Ziemeļu daļas apgabals zaudēja neatkarību un tika pievienots Spānijai. Nacionālais konflikts starp Basku zemi un pārējo Spāniju lielākā vai mazākā mērā pastāv joprojām, jo baski ir lepna tauta, kam nepatīk, ja viņus sauc par spāņiem. Kaut arī oficiālā valoda visur ir spāņu, viņi runā savā basku mēlē, kas uzskatāma per vienu no senākajām Eiropā un nelīdzinās nevienai no pārējām šī kontinenta valodām.
Basku zeme ir ar septiņām provincēm (četrām – Spānijā, trim – Francijā). …
