Eiropas Savienība ir Eiropas valstu politiska un ekonomiska alianse.
Sākotnējām sešām loceklēm - Francijai, Beļģijai, Itālijai, Luksemburgai, Nīderlandei un Rietumvācijai - 1973. gadā pievienojās Lielbritānija, Dānija un Īrija, 1983. gadā - Grieķija, 1986. gadā - Spānija un Portugāle, 1995. gadā - Austrija, Somija un Zviedrija.
Eiropas Savienības mērķi:
likt pamatus ciešākai savienībai Eiropas tautu starpā
nodrošināt savu valstu ekonomisko un sociālo progresu, kopīgi likvidējot barjeras, kas sadala Eiropu
nemitīgi uzlabot savu tautu dzīves un darba apstākļus
saskaņot rīcību, kas nodrošinātu vienmērīgu darījumu sfēras paplašināšanu, līdzsvarotas tirgus attiecības un godīgas konkurences apstākļus
mazināt attīstības atšķirības starp reģioniem
ar kopējas komerciālas politikas palīdzību pakāpeniski likvidēt starptautiskās tirdzniecības ierobežojumus
saglabāt un nostiprināt mieru un brīvību.
Spānijas ir Eiropas Savienības sastāvā jau kopš 1986.gada. Spānijai Eiropas Savienība gādāja lielus panākumus kā ekonomiskajā tā arī politiskajā sfērā.
60 – gados, Spānijas ārvalstu ministrs F.M.Kastiels rakstīja: “Manas Valsts teritoriālais tuvums ar Eiropas Savienību un atbalsts, kuru var sniegt tās ģeogrāfiskais stāvoklis, lai saliedētu Eiropu, mudina manu valdību panākt asociāciju, spējīgu savā laikā ieplūstu integrācijā.”
Pirmās pārrunas starp Spāniju un ES par šīs valsts pieņemšanu šajā organizācijā, uz asociālā locekļa tiesībām bija novadītas 1962-1966 gados, tomēr panākumus tie neguva. ES locekļa rinda izteicās pret Spānijas pievienošanu, meklējot ieganstu politikā. Kad valstī sākās ekonomiskā krīze 70-gadu pusē, uzsvēra Spānijas integrācijas svarīguma problēmu. Saite ar ES ir vienāda kā arī NATO, vajadzēja stabilizēt apstākļus Spānijā.
Turpmākajos gados, it īpaši pēc Franko nāves, bija novadītas pārrunu rinda un pieņemti lēmumi, kuri ļāva 1985. gada 12 jūnijā Madridē parakstīt līgumu par Spānijas iestāšanos ES.…
