Apkopojot minēto var teikt, ka Somijas skolām ir dota liela autonomija, tām ir tiesības veidot savus stundu sarakstus, kombinēt dažādus alternatīvus apmācības veidus. Pedagogu brīvība ļauj viņiem ieviest inovācijas, darboties radoši, kā rezultātā šādos apstākļos brīvāki jūtas gan skolotāji, gan skolēni, bērnu un pieaugušo starpā veidojot brīvas un draudzīgas attiecības, kas sekmē mācību procesu.
Kāda loma šajā sistēmā ir izglītības ministrijai? Tās filozofija ir uzticēties profesionāļiem, skolēnu vecākiem un vietējām kopienām, kas sadarbojoties realizē izvēlēto politiku. Mācību programmas izstrāde vispārizglītojošās skolās parasti ir daļa no valsts stratēģijas un tās izstrāde un īstenošana ir balstīta uz ilgtermiņa mērķiem un visaptverošu plānošanu, bieži vien arī vairāk kā vienā ministrijā. Mācību programmas ir īstenojamas lokāli, paļaujoties uz skolotāju prasmēm, kā arī sniedzot pētniecisku atbalstu un novērtējumu. Savukārt Attīstības plāns sniedz drošību par izglītību, mūžizglītību, savstarpēju saikni starp izglītību un nodarbinātību, globalizāciju ikdienas dzīvē, dažādas valodas programmas, informācijas piekļuves stratēģijas un kvalitāti caur novērtējumu.
Un būtiski, ka izaicinājumi ikvienas Somijas skolas attīstībai pastāv vēl joprojām. Piemēram, vairākās lielo pilsētu skolās vērojama polarizācija – pēc rases un turīguma. Baltādainie somi izvēlas skolas, kurās ir mazāk mazturīgo un imigrējušo bērnu. Tika ievērots, ka arvien vairāk turīgo somu vecāku, iespējams, raizējoties par Somālijas bērnu skaita palielināšanos, sāka sūtīt savus bērnus uz kādu no citām skolām. Uz ko atbildot, skola izstrādāja jaunu vides zinību kursu, izmantojot priekšrocības, kas izriet no tā, ka skola atrodas tuvu mežam u.tml. Tātad, vadoties no visa iepriekš minetā varam piekrists apgalvojumam, ka Somijas izglītības sistēmas princips ir Skolēniem visu to labāko!…
