Mūsdienu Somija ir parlamentāra republika, kas atrodas Ziemeļeiropā, pie Baltijas jūras, un aizņem kopējo platību 338 145 km² apmērā. Tā robežojas ar Zviedriju, Norvēģiju un Krieviju. Daļa Somijas teritorijas atrodas aiz ziemeļu polārā loka. Somijas galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) ir Helsinki. 2009. gadā Somijas iedzīvotāju skaits bija 5 346 927 cilvēki. Somijas IKP 2008. gadā sastādīja $36,320 uz vienu iedzīvotāju. Valstī ir divas oficiālas valodas – somu un zviedru. Zviedru valodā runā tika 5% iedzīvotāju.
No 1809. gada 29. martā līdz savai neatkarībai Somija bija autonoma teritorija Krievijas impērijas sastāvā. Somijas neatkarība tika deklarēta 1917. gada 6. decembrī un galīgi atzīta 1918. gada 4. janvārī.
Somijas vēsture īsumā
Somijas vēsture aizsākusies 100 000 gadus p.m.ē. Mūsdienās arheologi ir atraduši vairāk nekā 100 000 gadu senu cilvēku apdzīvotu vietu. Pirmo reizi dokumentāli Somija tiek pieminēta 98.gadā, kad romiešu vēsturnieks Tacitus rakstīja par ziemeļu cilvēkiem - fēniem. Šis ir pirmais ieraksts, kurā minēta Somijas vēsture (par fēniem tiek uzskatīti lāpi). Kopš 1154. gada līdz pat 1809.gadam Somija atradās Zviedrijas sastāvā un tika uzskatīta par tās provinci. Kopš 1809. gada līdz savai neatkarībai 1917.gadā Somija bija Krievijas kņazistes sastāvā.
Somijas Republikas vēsture
1919.gadā tika pieņemta konstitūcija, kas noteica, ka Somija ir republika.
1939.gada 30.novembrī Padomju Savienība uzbruka Somijai un līdz 1940.
gada pavasarim notika t.s. "Ziemas karš". Tā rezultātā Somija zaudēja apmēram 40 000 km2 savas teritorijas, bet palika neatkarīga.
1955.gadā Somija kļuva par ANO dalībvalsti.
1956.gadā Somija kļuva par Ziemeļu Padomes locekli.
1995.gadā Somija kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti.
2002.gadā Somijas marku aizstāja eiro.…
