Somija, tās makroekonomiskā analīze

VĒSTURE
Somi tagadējā Somijas teritorijā dzīvojuši jau kopš 3000 g. pr. Kristus. Domājams, ka tie nākuši no Urāliem. Vēlāk ieradās zviedri, kuriem Somija piederēja no 1154. līdz 1809.gadam. No 1809. līdz 1917.gadam tā bija autonoma lielkņaziste Krievijas impērijas sastāvā. 1917.gada 6.decembrī tā kļuva neatkarīga valsts. No 1939. līdz 1940.gadam starp Krieviju un Somiju norisinājās Ziemas karš, kura dēļ Somija zaudēja apmēram 40 000 km2 lielu teritoriju. 1994.gada referendumā par iestāšanos ES 57% somu nobalsoja par iestāšanos šajā savienībā.

EZERI
Somiski Suo nozīmē – “purvs”, bet maa – “zeme”, tātad – purvu zeme. Purvi aizņem 1/3 daļu no Somijas teritorijas, un Somija pēc kūdras krājumiem ieņem 1.vietu Eiropā. Purvu daudzums izskaidrojams ar pārlieku lielo mitrumu. Ap 10% teritorijas aizņem iekšējie ūdeņi, bet dienvidaustrumu daļā (Ezeru novadā) ezeri aizņem 25 000 km2 jeb 35% no visa Ezeru novada. Somu ezeri nav tādi apaļi un atklāti ūdens baseini, kā tas ir citur pasaulē. To krastos ir daudz līču, ragu un daudz saliņu (ap 98 000). Somijas dienviddaļā izšķir 3 lielas ezeru sistēmas: Saimas (4400 km2), Peijennes (1575 km2) un Nesijervi.…