Somija ir prezidentāla republika, prezidentu ievēl netiešās vēlēšanās (sākumā ievēl cilvēkus, kuri pēc tam ievēl prezidentu) uz 6 gadiem. Bijušo prezidentu no jauna var ievēlēt neierobežoti, un viņam ir liela vara. Somijā saglabājusies 1919.gada konstitūcija. Prezidenta lielākā politiskā vara atšķir Somiju no citām parlamentārajām demokrātijām. Somijas prezidentam ir pat tiesības atlaist valdību bez parlamenta (Eduskanta) apstiprinājuma. Prezidents var iecelt (un reizēm tā arī rīkojas) ietekmīgos amatos kandidātus, kuri nav guvuši ne parlamenta, ne elektorāta uzticību.
Pēc kara gados savstarpējo sadarbību jūtami paplašināja – Somija, Dānija, Islande, Norvēģija un Zviedrija, kuras visas kopā ir Ziemeļvalstis. Ziemeļu padomes ietvaros tika koordinēta likumdošana ekonomiskajos un sociālajos jautājumos. Tika ieviesta brīva iedzīvotāju pārvietošanās pa visu Skandināviju, izveidota kopīga aviokompānija SAS. Somija, Zviedrija, Dānija un Norvēģija izveidoja kopīgu darba tirgu.
Ārpolitikas un aizsardzības politikas jomā šāda sadarbība nebija iespējama, jo šo valstu ārpolitiskā orientācija bija atšķirīga.
Pēc Otrā pasaules kara Somijai izveidojās ciešas attiecības ar PSRS, 1948.gada 6.aprīlī tika parakstīts Somijas un PSRS Draudzības un sadarbības līgums, kurš paredzēja, ka valstis viena otrai palīdzēs, ja iebruks Vācija vai kāda tās sabiedrotā, bez tam šajā līgumā paredzēja paplašināt ekonomisko sadarbību. Šī attiecības atbalstīja abi pirmie Somijas prezidenti J. Pāsikivi un U. Kekonens, tāpēc šo politiku sauca par ,, Pāsikivi–Kekonena līniju”. Protams, ka šīs draudzīgās attiecības uzspieda Padomju Savienība, kurai somi bija vēl spiesti maksāt reparācijas 226,5 milj. USD dolāru apmērā. Reparācijas Maskavai bija jāmaksā precēs – jāpiegādā koksne, celuloze, papīrs, kuģi, rūpnīcu iekārtas, darba galdi u.c. preces. Koksni, papīru un celulozi, kas bija 27% no kopējās summas, nebija grūti piegādāt. …
