Solārijs, tā ietekme uz veselību, sekas un to novēršana. Darbu izstrādāja 11.b klases skolniece Kristīne Pažusa, darba vadītāja – veselības mācības skolotāja Vivita Setkovska.
Darbs satur 25 lapas, 7 attēlus, 1 tabulu, 28 bibliogrāfiskos nosaukumus, 1 pielikumu. Darba praktiskajā daļā veikta aptauja Rīgas Teikas vidusskolas 11. klasēs un Rīgas iedzīvotāju vidū. Respondentu skaits ir 134. Darba rezultāti apkopoti, izanalizēti, salīdzināti un attēloti 5 attēlos.
Atslēgas vārdi: SOLĀRIJS, ĀDAS VĒZIS, IETEKME, ULTRAVIOLETAIS STAROJUMS
Darbā tika analizēta solārija un tā ietekmes vispārējs raksturojums, kā arī ultravioleto staru ietekme uz ādu un veselību, tā izraisītās slimības un sekas. Tika veikta aptauja iedzīvotāju vidū par solārija izmantošanu
Darba mērķis ir iepazīt un izpētīt solāriju ietekmi uz cilvēka veselību un izstrādāt ieteikumus, kā samazināt solārija kaitīgo ietekmi uz veselību.
Darba uzdevumi bija izanalizēt literatūru un apkopot svarīgāko, izstrādāt anketu un veikt aptauju Rīgas iedzīvotāju vidū par solāriju popularitāti un to ietekmi. Izanalizēt anketas datus un izdarīt secinājumu, kā arī izstrādāt svarīgākos ieteikumus, lai nesabojātu savu veselību.
Pētījumā secināts, ka solārija apmeklēšana vairākkārt palielina risku saslimt ar ādas vēzi, kā arī paātrina ādas novecošanos. Katru gadu ādas vēža gadījumu skaits pieaug par vidēji 3 %. Diemžēl lielākā daļa iedzīvotāju nav pilnvērtīgi informēta par solārija nepareizas lietošanas vai „pārdozēšanas” sekām. Pētījuma gaitā pierādījās, ka solārijs nemaz nav galvenais vaininieks ādas vēžu skaita pieaugumam. Cilvēki paši vairāk sauļojas gan dabīgajā saulē, gan apmeklē solāriju un ne vienmēr ievēro visus drošības pasākumus. Šī problēma būtu jārisina ar iedzīvotāju izglītošanu.
Solārijs
1.1.1. Vēsture
Gaisma kā profilakses un terapijas līdzeklis ir bijusi zināma un ir populāra jau daudzu gadsimtu garumā. Senajā Romā pat iekārtoja speciālus laukumus - solārijus, un saules starojumu izmantoja norūdīšanas un fiziskās sagatavošanas pasākumos. Senie grieķi un ēģiptieši pielūdza saules dievus, un jau senie ārsti zināja par saules dziedējošo spēku. 18.gadsimta beigās Eiropā tika rekomendēta gaisa un saules terapija ļaundabīgu audzēju, tuberkulozes, rahīta un depresijas gadījumos. Jau 19.gadsimta beigās tika konstatētas galvenās gaismas staru īpašības:
1)saules gaismai ir baktericīdas spējas
2)Ultravioletajiem (turpmāk tekstā saīsināti kā UV) stariem pēc to īpašībām ir dažāda iedarbība.
Pirmās oriģinālās sauļošanās lampas tika atklātas nejauši 1903.gadā vācu firmā Heraeus, kura nodarbojās ar apgaismošanas sistēmu attīstīšanu priekš mājām un rūpnieciskajām vajadzībām. Tika atklāts, ka gaisma, kas tika attīstīta priekš redzamās gaismas mērķim, izstaroja arī ultravioleto gaismu. Tad arī tika izveidota “ mākslīgā saule” – ārstnieciskās ultravioletās gaismas avots. 1920 un 1930 gados viņi (Heraeus) sāka ražot un pārdot lampas, kas darbojās kā patstāvīgas sauļošanās ierīces. Pirmās augsta spiediena sauļošanās gultas jeb solārijus, kuriem bija vairāk par vienu lampu, izgatavoja septiņdesmito gadu vidū un beigās tādas firmas kā Ultrabronz un JK Ergoline un astoņdesmitajos gados pirmie augstspiediena objekti tika eksportēti uz Amerikas Savienotajām Valstīm. …
