Cilvēkiem vienmēr ir bijusi nepieciešama enerģija, lai sasildītu sevi un pagatavotu ēdienu, lai iegūtu gaismu un lai pārvietotos. Pēdējo 50 gadu laikā enerģijas izmantošanas apjoms mūsu labklājībai un priekam ir strauji audzis. Tas ir radījis lielākas ērtības, taču reizē - arī nopietnu ietekmi uz vidi.1
Globālā sasilšana aizvien vairāk apdraud zemeslodes iedzīvotājus, tāpēc klimata pārmaiņu jautājumi ir iekļuvuši starptautiskās politikas darba kārtībā. Viens no veidiem, kā samazināt siltumnīcas efekta2 gāzu rašanos, ir izmantot atjaunojamos energoresursus biežāk lietotā fosilā kurināmā vietā.
Ar katru gadu arvien vairāk izsīkst fosilo energoresursu krājumi pasaulē. Zinātnieki ir aprēķinājuši, ka to varētu pietikt vēl aptuveni 40 gadiem, bet, lai tie atjaunotos, jāpaiet vairākiem miljoniem gadu. Cilvēce tik ilgu laiku nevar gaidīt, tādēļ jāmeklē alternatīvas.
Saules gaisma ir primārais enerģijas avots.3 Vadoties pēc šī fakta, mans mērķis ar šo zinātniski pētniecisko darbu ir aplūkot ierīces, kas nodrošina Saules gaismas pārveidošanu lietderīgā enerģijā.
Rakstot šo zinātniski pētniecisko darbu izmantošu šādas metodes:
informācijas meklēšana no avotiem (grāmatas, laikraksti, videomateriāli, prezentācijas, referāti, internets);
ierīču darbības principu izpēte;
intervijas ar esošajiem ierīču īpašniekiem;
cilvēku viedokļu un cilvēku zināšanu apjoma analizēšana ar anketu palīdzību.…