Kāds vēsturnieks ir izteicis šādu domu, ka lielas personības cilvēces vēsturē ir tikpat neizsmeļamas kā lieli mākslas darbi. Tāpat kā lielos darbos, arī lielās personībās katrs var atrast sev ko vērtīgu. Lielas personības tieši tāpēc ir lielas, ka, tajās iedziļinoties, atveras plaši horizonti uz visām pusēm, jo tās ietver sevī daudz neizsmeltu iespējamību un nekad neierobežojas ar vienu identisku tēzi. Šie gara milži katrs savā ziņā ir kā nediferencētu pretstatu vienība, kas vēlāk var attīstīties ļoti dažādos, pat pretējos virzienos. Tas jo sevišķi attiecas uz Sokratu. Jau pašā Grieķijā bija ļoti pretēji uzskati. Platons atzīst Sokratu par lielāko audzinātāju, krietnāko un taisnīgāko cilvēku, kāds jebkad ir dzīvojis, bet paši atēnieši Sokratu notiesāja uz nāvi kā bezdievi un jaunatnes samaitātāju. Kas galu galā Sokrats ir bijis? – Tas paliks jautājums, ko cilvēce pilnīgi droši nekad nevarēs atrisināt, mīkla, jo Sokrats savas domas nekur nav uzrakstījis, bet tas, ko stāsta viņa skolnieki, ir pretrunu pilns.
Mana darba mērķis ir uzzināt, kas būtībā ir bijis Sokrats, kāds viņš ir kā personība, viņa dzīve, bet galvenais, kāda ir viņa mācība, ar ko tā atšķiras no citiem.
Darba uzdevums ir uzzināt, kāda ir viņa runas māksla, ko un kam to pauž, kāda saikne ir starp tikumību un zināšanām, ko saprot ar nezināšanas gudrību, kas kopīgs un atšķirīgs ar Jēzu, kāda ir iekšējā brīvība, un galu galā Sokrata pārdomas par nāvi un dvēseles lidojumu pēc tās. Kā tas viss vijas cauri viņa skolnieku darbiem.
Darbu rakstot, balstījos uz šādiem avotiem; ‘”Lielas personības II “ Rīga,1936.g., K.Rijnieks, Sengrieķu dzīves gudrība, Rīga, 1992.g., Platons, “Menons. Dzīres”Rīga,1980.g., papildus tam tika izmantoti arī citi avoti.
Sokrats dzimis 469.g.pr.Kr. Atēnās un dzīvojis tajā līdz pat sava mūža traģiskajam noslēgumam, kad pēc tiesas sprieduma viņš devās nāvē.
Vecāki trūcīgi, pašiem jāpelna sev uzturs. Tēvs tēlnieks, māte- bērnu saņēmēja. Jaunais Sokrats iegūst tikai tā laika pamatizglītību un ir spiests mācīties tēva arodu, un tam palīdzēt. Taču viņš nodevās pašmācībai. Viņš atmet tēva arodu un kļūst par gudrības meklētāju.…
