Racionālās domāšanas dzimšana
Filozofija sākās mirklī, kad cilvēkiem vairs nepietika ar reliģijā sniegtajām atbildēm un autoritāšu uzspiesto viedokli. Cilvēks arvien vairāk atrāvās no dabas, pievērsās pilsētas dzīvei, līdz ar to arī radās daudz jaunu, neatbildētu jautājumu, uz kuriem mītiskā reliģija vairs nespēja sniegt atbildes. Cilvēkiem bija svarīgi izskaidrot pasauli saprāta diktētajās robežās, un šis process Senajā Grieķijā aizsākās ap 6.-4.gs. p.m.ē.
Pirmie filozofi savas darbības sākumā sarāva saiknes ar pagātnes domātāju idejām, jo atbildes par to, kas ir pasaule, vairs nemeklēja reliģijā, tradīcijās vai kādas autoritātes teiktajā, bet gan savā prātā. Šis bija svarīgs pavērsiens cilvēces attīstības vēsturē, jo šie filozofi mācīja cilvēkiem domāt patstāvīgi, iedrošināja diskutēt un apstrīdēt citu viedokļus, debatēt un izteikt savas idejas. „Tie likuši pamatus mūsdienu racionālajai domāšanai un lielā mērā sekmējuši straujo zināšanu un izpratnes izaugsmi.” Kaut gan bija pienācis brīdis, kad mitoloģijas vietā pasaules likumsakarības skaidroja filozofija, reliģiskie rituāli nebeidza pastāvēt. Filozofi arī neaicināja šos rituālus atmest. „Izveidojās paradoksāla situācija – stāstiem par dievu dzimšanu un gaitām daudzi vairs neticēja, taču reliģija kā sabiedriskās kārtības sastāvdaļa, kas vienoja kopienu, joprojām saglabājās tās primitīvākajās formās (asins upuri, pareģošana, burtniecība, maģija).”
…