Sokrats bija pirmais Atēnās dzimušais filozofs, taču savu mācību viņš izplatīja tikai mutiski un, cik zināms, nav sarakstījis nevienu rindiņu. Ziņas par Sokrata dzīvi un personību ir diezgan trūcīgas un apvītas ar daudzām leģendām. Līdz mūsdienām nonākušo avotu vidū visbagātākie šajā ziņā ir Sokrata skolnieku Platona un Ksenofonta sacerējumi.
Sākot ar Sokratu, filozofu uzmanība pievēršas dzīves jautājumiem – problēmām par to, kas ir cilvēka dzīvē labs , patiess un tikumīgs. Sokrata uzskati bija svarīgi, bet viņš īsti nebija ne filosofs, ne sofists. Sofisti pievērsās praktiskām lietām – retorikai, kā pareizi jāizturas utt. Bet Sokrats runāja par vispārīgiem jautājumiem. Galvenais, ar ko Sokrats atšķiras no sofistiem, ir tas, ka sofisti ar savām runām pelnīja naudu, bet Sokrats ne. Sokrats nemāca konkrētas idejas, bet gan sarunājoties meklē patiesību. Viņš arī atbalstīja sofistu domu par vērtību relativitāti, viņš neatbalstīja natūrfilozofiju, tāpat kā sofisti. Arī Aristofans savā lugā “Mākoņi” attēlo Sokratu kā sofistu. Bet Aristofans zināja, ka Sokrats nav sofists, , bet viņa tēls lugā ir vispārināts sofistu personificējums.
“Daži pētnieki Sokratu ir salīdzinājuši ar Jēzu vai Konfūciju, kuri arī paši nav nekā uzrakstījuši, bet atstājuši neizdzēšamu ietekmi uz saviem mācekļiem un sekotājiem.”1 Pazīstamākais no Sokrata mācekļiem un sekotājiem ir Platons.
Pastāv nostāsti par Delfu orākulu. Kāds Sokrata draugs jautāja Delfu pareģotājai priesterienei: kas ir gudrākais cilvēks pasaulē? Tā atbildējusi, ka Sokrāts. Bet Sokrats pats bijis pārliecināts, ka nezina neko. Tāpēc viņš devies pārbaudīt orākula atbildi. Izrādījās, ka arī tie, kurus visi uzskatījuši par gudriem, tāpat kā viņš, nezinājuši īsto dzīves gudrību.
Darbā es apskatīju Sokrata dzīves gājumu un uzskatus un izteicu savas domas par viņa uzskatiem. Lai labāk izprastu filozofa uzskatus, ieskatījos arī Platona dialogos “Menons“ un “Dzīres”, kur galvenā persona ir Sokrats.
…
