Sokrāts kā filosofs Platona darbos

Platons ir viens no ievērojamākajiem filozofiem pasaulē. Viņa ietekme jūtama visu valstu, it sevišķi Rietumvalstu filozofijā. Platona filozofija “nav tikai abstrakta teoretizēšana, tā saplūst ar pašu dzīvi tās virzībā uz gaismu un patiesību.”* (M.Kūle, R.Kūlis “Filosofija” – 1997, apgāds “Burtnieks” – 163.lpp) Viņš filozofiskajiem meklējumiem piedēvē dziļi ētisku jēgu.
Savos darbos Platons atklāj laikmeta sabiedrisko dzīvi un filozofiskos meklējumus. Viņa ideju mācībā atklājās mistikas raksturs. Visa pamatā ir vienotā ideja, kam pakļautas visas pārējās. Ideju pasaule ir mūžīga un nemainīga. “Pēc filosofa domām, jebkura izziņa ir dvēseles atmiņas par idejām, kuras tā vēroja pirms tika savienota ar ķermeni.”** (M.Kūle, R.Kūlis “Filosofija” – 1997, apgāds “Burtnieks” – 176.lpp)
Svarīgākas atziņas Platona filozofijā atrodamas mācībā par idejām un valsts teoriju, ko viņš gribēja mainīt.
Platons sašķeļ realitāti šai pasaulē un viņpasaulē. Viņpasaule ir formu un ideju valstība, savukārt kristietībā viņpasauli uzskata par personificēta Dieva valstību. Platons aizsāk filozofijas virzienu, ko vēsturē dēvē par ideālismu.
Sabiedriskajā dzīvē Platons risina jautājumu par indivīda un kopības attiecībām. Otrs jautājums kam viņš ļoti pievērsies ir prāts. Pēc viņa domām prāts ir visa kungs un valdnieks, tam jābūt valdītājam arī cilvēka dzīvē.…